dazhreiz ejot garaam normaalo cilveeku maajaam, es cenoshos justies stipra.
mans miiljaako smarzhiigo koku tops:
ievas
cerinji
liepas

vieniigais, kas jebkad mani dziivee vairs vareetu paarsteigt, buutu kaut kaa pastaaviiba

es sheit aarzemees vienmeer juutos nemieriiga, jo man ir sajuuta, ka absoluuti viss ir taisiits un radies no citaadiem atomiem kaa latvijaa. pat emocionaali vissmagaakaas loga ruutis, nu taadas, kad tu seedi istabaa dienas viduu un skaties uz vecaam latvijas loga ruutiim, kur raamjiem ir nolupusi kraasa un domaa ka nekaads shausmiigaaks dziives apnikums nav pieredzeets, pat taadi logi un maaju deelji un aplijusha asfalta smarsha pavasarii ir no taadiem atomiem, kas miljardiem smalku pavedieninju ir sasleegushies ar tiem atomiem no kuriem es esmu taisiita, piesaistiita uz muuzhu shkjiet. aarzemees viss ir no atsveshinaataakiem vienaldziigaakiem atomiem. sheit es juutos kaa sveshkjermenis milziigaa sveshu aatomu mashiinaa monstraa. nav jau tik traki, te arii ir pukjes un var lauzties cauri un dziivot, bet es nejuutu, vai juus vispaar zinaat kaa ir izjust vidi.

es iisti neatceros, bet man bija jaaizlasa delovejas kundze uz lekciju, bet man bija tikai viens vakars, taapeec es nolaadeeju free trial audiograamatu, apseedos gultas stuurii pie radiatora, adiiju karmiinsarkanu shalli, tas bija februaarii, un klausiijos to audiograamatu, bet es tagad neatceros vai dzirdeeju to delovejas kundzee vai naakamajaa dienaa lekcijaa. to, ka virdzhiinija vuulfa rakstiija, ka cilveeka dziive, vai tieshi sociaalaa dziive ir kaa viljnji okeaanaa, kur mees ik pa laikam iznirstam virspusee, un tad atkal ienirstam dzelmees. dzelmes, cik es sapratu, vinja saliidzina ar visaadiem inertiem paardomu staavokljiem, kas dazhreiz no automaatiskaam meereni apzinaataam domu apzinjas straumeem veershas pavisam dziljaas un ne iipashi apzinaataas domu gremdees. bet vilnju virspuses taa luuk ir socializeeshaaas, komunikaacija, apzinaata, ar cilveekiem.
man tas shkjita tik bezgala traapiigi. tieshi taapeec, ka, jaa visas analogjijas atbilst, bet vistraapiigaak taapeec, ka neviens jau te nav uzvareetaajs, ne viljnji ne juuras dziiles, ne apzinjas staavoklji ne neapzinaati staavoklji, kursh pateiks, kas ir svariigaaks un iistaaks.

es labpraat atteiktos no jebkaadas perspektiivas un atskaites punkta dziivee, bet es te nelaimiigi peec viena kjerstos, jo citaadaak ir tik neiespeejami justies vainiigai.