visvairaak mani dziivee satriec tas, cik aatri un bez zheelastiibas iet laiks. kad tev vienaa vai otraa veidaa asinjo vai luuzst sirds, nekad nav pietiekami laika vinju sadziedeet. nezheeliigais laiks skrien, un tev vinjam ir jaaskrien liidzi, un jaapamet siikas sirds atluuzas kaut kur pagaatnes graavjos. un dazhas dienas, katra atluuza deg svilinoshaam spozhaam uguniim, un tev shkjiet, ka visa tav buutne ir saapiigi izkaisiita pa visu pasauli un viss deg un lauzh un asinjo, un laiks tikai skrien akls un meems un kurls, un rauj tevi liidzi, un viss dedzina un asinjo un pliist veel vairaak.
un tad nav speeka neko dariit, man ir tikai speeks skatiities, kaa aiziet viena stunda peec otras it kaa nekas nebuutu noticis un nenotiks, un ar katru noriito elpas vilcienu izlikties, ka viss turpinaasies normaali un logjiski, jo citaadaak nedriikst.

manupraat, katram cilveekam vajag zinaat savu vietu. vinjam vajag zinaat, kur vinjsh neiederas un kaadus cilveekus neapgruutinaat ar savu klaatbuutni un kaadus cilveekus nepiemaaniit ar saviem soliijumiem. ja cilveeks iziet no savas vietas un speejaam, vinjsh pavisam skumji un saapiigi kritiis kaa mazs putninjsh un salauziis spaarninju.

veel arii man shkjiet, ka jo vairaak cilveeks aiziet prom no savas vietas un maldaas apkaart, jo speejaak vinjsh izjuut un paarliecinaas par savu vietu un nevietu. taa ir tikai iluuzija, taa sajuuta, ka kaut kur tevi kas gaida. tava vieta ir ar tevi bijusi kopsh dzimshanas un buus lidz naavei. diemzheel cilveekam nekad nav kontroles paar to, cik reizes vinjsh ies un kritiis liidz asinjainiem spaarniem. jo mazaaka ir cilveeka speeja akli ticeet, jo vairaak vinjsh veeleesies pamest savu vietu bezgaliigi. tads cilveeks nekad nepienjems ideju, ka vinjam ir nolemta vieta, un vinjsh nekad nejutiisies laimiigs NEKAD

mees ar Muhamedu shodien sarunaajaam, ka uztaisiisim bucket list, un peec manas disertaacijas, nopirksim daargu viskija pudeli, dzersim vasaras priekshvakaraa un diskuteesim par saviem bucket lists. man patiik Muhameds, jo vinjsh ir tik pat disillusioned un agnotisks, bet veel mazliet ciniski hopeful kaa es.

vispaar ir gandriiz labi. es seezhu gultas malinjaa ar datoru kleepii, dzeru quadruple esspressos no lielas zilas kruuzes, klausos heavy drug uz repeat un rakstu savu teezi. mana teeze vispaar ir diezgan forsha, jo, lai arii saakumaa, i was confuse, un nesapratu kaadaa sasoditaa huinjveidaa language, reality, consciousness var apvienot vienaa splendidly coherent magnificent fundamental knowledge stuffs esejaa, tagad man absoluuti viss ir skaidrs un vakars. es juutos, kaa taas omuliigaas resnaas vistas uz laktas juunija vakaraa, kad zaalee ir rasa un lauku onkulji dzer spirtu un eed vaariitus kuuposhus kartupeljus ar dilleem, vistas kuraam vairs atliek tikai iemigt, no beerniibas. vai arii taa kaa es jutos kad man bija 22 un es seedeeju savaa vecajaa birmingham bedroom pavasara naktsriitos ap 4am, klausoties heavy drug un piipeejot siivas cigaretes tukshaa duushaa pie loga gaidot sauli. mieriigi un droshi, preciizi zinot, kas man jaadara, un paareejam esot pohujaa.