04 April 2013 @ 12:34 pm
 
es izlasiiju tvnetaa, ka taa reibuma sajuuta kaada rodas dzerot alkoholu ir no taa, ka atmirst smadzenju shuunas, jo izshkjiidinaatie asisnsvadu tauki sastaajas kopaa un noblokjee skaabeklja piekljuvi taam shuunaam. es jau to it kaa zinaaju, bet to izlasot mani paarnjeema shausmas un es izleemu vairs nekad nedzert alkoholu. bet tad es apdomaajos, un sapratu, ka to hell with smadzenju shuunas, man vinjas taapat ir tikai saapes un izniiciibu nesushas, so kam gav vinjas truly vajag, varbuut tikai kaut kaadiem bagaatiem amerikaanju zinaatniekiem, kuriem taapat peec naaves taas smadzenju shuunas grauziis taarpi.
 
 
04 April 2013 @ 04:42 pm
the birds all singing blue  
seeriigi saaposha sirds izklausaas peec mutes harmonikaam oranzhaa saulrietaa
 
 
simfonija: ryan adams - call me on your way back home
 
 
04 April 2013 @ 06:29 pm
 
man dazhreiz patiik skatiities uz cilveeku dziivi taa it kaa cilveeki buutu priekshmeti, piemeeram blukji. teiksim blukjiem ir konkreets meerkjis, uz vinjiem var seedeet vai kaut ko nolikt, vai ielikt starp durviim, nu reaali vienalga ko, arii ripinaat no kalna. mees, protams, nevaram spriedeleet par to, kas blukjim sirdii notiek, jo tas ir neetiski. bet pienjemot, ka blukjim nav apzinjas, viss vinja dziivee ir ljoti vienkaarshi. bet teiksim, ja nu blukjis peekshnji ieguutu apzinju, un speetu kritiski izveerteet savu eksistenci. vinjsh, protams, zinaatu, kam ir paredzeets, kas vinjam 'jaadara'. bet tajaa pashaa laikaa vinjsh izjustu dzilju nepatiku pret savu veidolu un funkciju. un lai arii vinjsh zinaatu, ka paliidzot cilveekiem seedeet un apmierinot cilveeka veelmi kaut ko apalju ripinaat no kalna, vinjsh paliidz visai cilveecei un progresam un skaistajai naakotnei. lai arii. bet dzilji sirdii blukjis zinaatu, ka tas ir kaut kaads absurds, un vinjsh tik ilgu laiku ir aizvadiijis mehaaniski esot blukjis un darot blukju pienaakumus, ka ja vinjsh paarstaatu un izdomaatu beidzot ciiniities par savu suvereenumu, visi padomaatu, ka vinjsh ir gariigi neliidzsvarots. un pats trakaakais, ka vinjsh pats justos veel apjukushaaks un pazaudeejies savas jeegas mekleejumos. kas gan blukjim atliek? tikai ruugti staaveet shkjuunja durviis, kur uz vinja seezhas resni dibeni, leenaam piesuukties ar aukstaam lietus laaseem, un ziemaa ar kuustoshu sniegu, apaugt suunaam, varbuut uz vinja cirtiis malku, sanjemt cirtienus tieshi dveeselee. liidz beigaas vinjsh buus vecs un netiirs, piesuucies smags dziives skumju. tad to blukji kaadu dienu pametiis un vinjsh pavisam satruudees iekshaa zemee, un cilveece izbeigsies, un vinjsh gaidiis, kad saule apriis zemi, ceriibaa, ka tas vinju beidzot izniicinaas, un vinja aizkautaa blukja dveeseles saapes. un kad tas notika, vinjsh aiztureejis metaforisko elpu klusi luudzoshi cereeja saspringtiem nerviem. bet lai arii zeme sadega un izputeeja, vinjsh kaa spokains atomu kuulis klusaa izmisumaa turpinaaja dreifeet ausktaa melnaa kosmosaa.
 
 
04 April 2013 @ 11:21 pm
apriilja pirmie iespaidi  
neizsmeljama vainas sajuuta
muuzhiiga neadekvaatuma sajuuta
uzmaaciigas bailes
vienaldziiga exhiliraacija
iemiileeshanaas
neapdomiiga naudas teereeshana
sajuuta, ka esmu zema visaas jomaas
nepatika pret savu vidi
skaudra laika aizteceeshanas izjuuta
sava intelekta neizmantoshanas sajuuta
pusotrs meenesis bez piipeeshanas
bailes no alkohola
progreseejosha vientuliiba
izvairiishanaas no maajasbiedreneem
apseestiiba ar daarzenjiem un supplementiem
fragmentaala graamatu lasiishana dazhaadaas lappusees
speeciiga laipniibas izjuuta pret visiem cilveekiem
muuzhiigas traumeejoshas sirdsaapes

es negribu pavasari, cik labi ka te veel ir sniegs. es negribu, lai ir skaisti, es gribu lai laiks apstaajas un lai viss leenaam sasalst.