mees shovakar svineejaam Monikas 29. dzimshanas dienu, seedeejaam uz klubkreesliem un dzeeraam viinu vai alu, un pasuutiijaam kariju, un eedaam kuku, un runaajaam par sirdsaakjiishiem un mashiinaam un religjiju un niekiem. 

veel es gribeeju uzrakstiit kaut ko ziimiigu un savaadu. taa kaa mums maajai ir aizdambeejusies atkritumu luuka, man bija jaakaapj pa metaala fire exit kaapneem lejaa uz atkritumu tvertneem, un tur pa celjam ir kaiminju dziivoklju logi. un vienaa no logiem es redzeeju taadu pashu skapi kaa man ar taadu pashu zilu dvieli pakaartu uz vienas no skapja durviim. un kaa tas var buut. ja nu pasaulee ir miljons taadu cilveeku, kam ir taadi pashi skapji kaa man, un zili dvielji, un vinji tos dvieljus zhaavee uz vienas no skapja durviim! why happening?

cilveeki domaa, ka vinjiem ir viss pasaules laiks, un visi vinjiem saka, ka nav, ka laiks paiet aatri. man to mamma jau pashaa beerniibaa pateica, staadot aabeliites, bet neviens nezina, ko tas noziimee, kameer nerodas situaacija, kur katra sekunde neizdariibas saap kaa duncis sirdii atkal un atkal un atkal