man visvairaak bail no cilveekiem, kas izskataas patiikami un nosveerti, bet domaa negliitas un zemiskas sunpurnju domas

kad es juutos viena un pasaules sagrauta, un aaraa brauc mashiinas un mutuljo dziive, bet es dienas viduu seezhu aukstaa istabaa gultaa, skatos Solaris un pildos ar aukstaam shausmu un anxiety skudrinjaam par to kaa, nevienam es neruupu, bet visi kaa histeeriskas zombijvaarnas no manis visu grib un pieprasa (disertaaciju un naudu utt), tad es domaaju par taadiem stipriem un briinishkjiigiem viirieshiem kaa Niks Keivs un Toms Waits, un par to kaa es devinjdesmito gadu viduu seedeeju Ziepniekalna virtuvee un eedu biezpiena sierinju un skatiijos uz preteejaam daudzstaaveneem un smilshkasti

vai tiesham visa patiesiiba izput? un vai tieshaam laiks ir sasaistiits ar telpu un neviens no vinjiem nav iists? vai vispaar ir kaut kas kam var pieskarties?

tie neirozinaatnes peetiijumi, ka cilveeks uztver to ko vinjsh dara noveeloti, as in, kjermenis kaut ko dara un reagjee, bet sensoraa, vizuaalaa un taa taalaak apzinja par to atnaak ar paaris mirklju noveelojumu. es domaaju, ka tas jauki pieraada to, ka laika nemaz nav, visa pagaatne un naakotne ir taads morfs, un cilveeki nezina ko vinji dara, un caur vinjiem kaads to visu veero

es veelos uzrakstiit aizvainota beerna ruugtuma un sirsninjas saapju piesaatinaatu graamatu par to, kaa juutas apjucis, zinaatnisko un gariigo teoriju apreibinaats cilveeks divdesmit pirmaa gadsimta saakumaa. pazaudeejis savu 'es', kapitaalisma tramdiits, folk psychology kjeedees iekalts, nepamatotu bailju paralizeets, no dabas un savaam sakneem atrauts, uz nepraata robezhas balanseejoshs un par to visu dzilji pohujistisks

vienmeer aizmirstu, ka ne tikai smadzenees ir neironi, bet arii sirdij tur kaut kur vienaa pusee ir plekjiitis ar neironiem, heart has brain stuff so it's not a complete fool