man tikko radaas speeja atklaasme, ka mana aizraushanaas ar filozofiju un dziives jeegu and the whole lot saakaas ar to, ka beerniibaa regulaari skatiijos the x-files
respektiivi pie saviem acknowledgements disertaacijaa ierindoshu Fox Mulder

es vienmeer atchohnos par veelu. un tad kad atchohnos tad viss man vienaldziigi un pat nedaududz asi un auksti paiet garaam. es esmu leena un neglaabjama un es nekad nemaacos un nemainos. es gribu biezhaak atrast pozitiivus aspektus, bet es to taapat daru tikai simboliski

shitaados novembra vakaros, kad aaraa plosaas veetra un satumst ap chetriem, vieniigais, ko var dariit ir iet guleet. noskatiishos veelvienu foksu malderu un ieshu guleet siltaa sapnju valstiibaa, tad celshos 5os, dzershu kreemiigu kafiju, uzkodiishu karstu buttery tostermaizi un lasiishu garlaiciigo maajasdarbu.

man gribas atvainoties, bet man nekad nav bijis tik daudz konflikteejoshu domu praataa, un kaa Bukowskis teica 'you either get it down on paper, or jump off a bridge.’

ir taadi briizhi, kas ir vispretiigaakie

biju sataisiijusies uz guleetieshanu, uzliku telefonu uz 5:00, 5:05, 5:30 un 5:45, balto baterijpulksteniiti uz 6:00, izsleedzu naktslampinju, pagriezos uz kreisaa saana, apskaavu spilvenu, uzvilku liidz ausij segu, guleeju tumsaa kaadas minuutes, atcereejos, ka izdzeeru kruuziiti kafijas, sapratu ka nevareeshu aizmigt. tachu pie visa ir vainiigs tas, ko izdomaaju pirms uzliku modinaataaju. es sapratu, ka tad, kad peekshnji apzinaas visu lietu(veelmju, nodarboshanos, lietu) bezmeerkjiigumu un iluzorumu un tukshumu, shausmas es pat nevaru aprakstiit, bet tad kad to apzinaas, tad pasham paliek taa muljkjiigi un shkjebiigi, ka tu kaa raibs klauns kaut kam seko taadaa emocionaalaa pusvaajpraataa un bezmazvai met krustus, ka tev shito tik ljoti vajag kaa Jeezu Kristu un eksistenciaalu pamatu, bet iisteniibaa taa ir kaut kaada miglinja, maakonis priekshaa aciim, kas kad aizstumsies projaam atkal izsitiis pamatu no kaajaam

un tagad es neko vairs shovakar negribu un juutos mazliet vainiiga
tas ir tik glupi, ka cilveekam it kaa jaadziivo savaas saistiibaas ar pasauli un citiem cilveekiem, bet taas saistiibas ir tik arbitrary un gaistoshas

tagad man veel varii jaadzer viins lai vareetu aizmigt normaali