([info]methodrone) wrote on November 22nd, 2012 at 08:40 pm
man gribas atvainoties, bet man nekad nav bijis tik daudz konflikteejoshu domu praataa, un kaa Bukowskis teica 'you either get it down on paper, or jump off a bridge.’

ir taadi briizhi, kas ir vispretiigaakie

biju sataisiijusies uz guleetieshanu, uzliku telefonu uz 5:00, 5:05, 5:30 un 5:45, balto baterijpulksteniiti uz 6:00, izsleedzu naktslampinju, pagriezos uz kreisaa saana, apskaavu spilvenu, uzvilku liidz ausij segu, guleeju tumsaa kaadas minuutes, atcereejos, ka izdzeeru kruuziiti kafijas, sapratu ka nevareeshu aizmigt. tachu pie visa ir vainiigs tas, ko izdomaaju pirms uzliku modinaataaju. es sapratu, ka tad, kad peekshnji apzinaas visu lietu(veelmju, nodarboshanos, lietu) bezmeerkjiigumu un iluzorumu un tukshumu, shausmas es pat nevaru aprakstiit, bet tad kad to apzinaas, tad pasham paliek taa muljkjiigi un shkjebiigi, ka tu kaa raibs klauns kaut kam seko taadaa emocionaalaa pusvaajpraataa un bezmazvai met krustus, ka tev shito tik ljoti vajag kaa Jeezu Kristu un eksistenciaalu pamatu, bet iisteniibaa taa ir kaut kaada miglinja, maakonis priekshaa aciim, kas kad aizstumsies projaam atkal izsitiis pamatu no kaajaam

un tagad es neko vairs shovakar negribu un juutos mazliet vainiiga
tas ir tik glupi, ka cilveekam it kaa jaadziivo savaas saistiibaas ar pasauli un citiem cilveekiem, bet taas saistiibas ir tik arbitrary un gaistoshas

tagad man veel varii jaadzer viins lai vareetu aizmigt normaali
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: