26 September 2012 @ 06:41 pm
 
Man patiik no zhurnaaliem un aviizeem, taadiem kaa Riigas Laiks, izgriezt visaadu gudru viirieshu portretus un uzliimeet uz savaam baltajaam sienaam. Jo vinji ir iisti cilveeki.

Es peedeejaas nedeeljas atkal biju palikusi dumja un nervoza. Bet vakar viss pusliidz nokaartojaas. Peec darba seshos vakaraa ar vilcienu braucu uz lekciju. Mans shis literatuuras modulis saucas 'unpopular texts' un vinju vada ljoti charming kalsns viirietiitis ar gariem, liidz gurniem, sirmiem un kupliem matiem, un Dzhona Lenona formas saulesbrilliiteem. Vinam ir kaada acu probleema. Mees skatiijaamies fimlu Threads, kas ir par kodolspraadziena sekaam astonjdesmito gadu Shefildaa.

Es naacu vakaraa peec lekcijas maajaas, un lija lietus. Man maajaas visiisaak ir iet pa ielu, kas iet paraleeli galvenajai nakts-dziives ielai, taa nu tur ir visi klubi un baari sastaajushies ar mugurinjaam un kuupina savas ventilaacijas luukas un caurules, staav retas mashiinas ar zaales piipeetaajiem. Otraa pusee, pa kreisi, staavlaukumi un daargie pilseetas dziivoklju bloki, pa 3-4 staaviem, un ielai blakus laternas un kruumi un koki.

Es naacu maajaas, un lija lietus un es gribeeju saliit, neiznjeemu lietussargu. Es domaaju pie sevis kaa bangojosha juura, ka neviens mani nezina un nedriikst man neko teikt un mani taa saviljinjot kaa ir shomeenes sanaacis. Man lija skropstaas un uz pieres vess lietus, un oranzhas mirdzeeja laternas un veejsh purinaaja kokus un es klausiijos ljoti skalji kaut kaadu gayngs dziesmu.

Cilveekam ik pa laikam vajag obligaati iet cauri lietum, jo ar raudaashanu dazhreiz nepietiek, lai visu to skaudrumu nogremdeetu.

Atnaakot maajaas, es ljoti labi guleeju. No riita man mazliet saapeeja galva un bija spiediiga sajuuta aiz aciim, bet es atglaudu matus cieshaa copiitee, nopirku moku un devos pirkt burkaanus un siipolus.

Tagad es liimeeju pie sienaam tos iistos cilveekus un viss ir iists. Es tik ljoti pazemiigi miilu visus tos iistos cilveekus, ka vinji ir tik drosmiigi un patiesi un labi, un ja pasaulee notiktu kaut kas drausmiigs, vinji muus visus izglaabtu ar savaam siltajaam rokaam.
 
 
26 September 2012 @ 08:05 pm
 
Man shkjiet es atceros pirmo reizi, kad beerniibaa piedziivoju iistas skumjas. Iistas, jo beerniiba man paarsvaraa saistaas tikai ar taadaam vienkaarshaam un iislaiciigaam emocijaam kaa prieks vai dusmas vai nekaa sajuuta.
Es biju ljoti maza, un es biju Gailjezera slimniicaa, un man tur ljoti nepatika taadu iemeslu deelj, kaa ljaunas medmaasinjas, visaptverosha dezinfekcijas liidzeklja smaka, neparedzamas proceduuras, neaizsleedzamas labieriiciibas telpas un nespodraas palaatu spuldziites. Man tomeer arii patika dazhas lietas. Man bezgaliigi patika staigaat pa slimniicas gaitenjiem, jo visur tajos bija linoleja griidas, un pa taam ejot ar chiibaam radaas taada klusa, miiksta, nomierinosha skanja. Dienas viduu, tie gaitenji bija silti, jo saules piespiideeti, tur bija arii ljoti daudz augu podinjos, taa it kaa kaads vinjus tur kolekcioneetu, un kafeteerijaa smarzhoja peec bulcinjaam un kafijas, tas vienmeer ir lieliski. Veel man patika pusdienu sviestmaizes, baltmaize ar tumshu garozinju un sviestu, kas bija tik labs, ka garshoja peec riekstiem. Un paarsaldinaata melnaa teeja, burviigi.
Bet dazhreiz muus izveda aaraa, tur bija shuupoles un veel kaut kas, un uzkalns ar mezhu.
Vienu dienu es iipashi pieveersu uzmaniibu tam mezham, un domaaju, ka es tachu jebkuraa briidii vareetu aizbeegt briiviibaa. Tad es pamaniiju, ka tur bija taada kaa seeta apkaart, varbuut nebija, varbuut es to tikai iedomaajos. Bet peekshnji man shkjita, cik bezjeedziigi buutu aizbeegt. Lai arii es biju ljoti mazinja, es skaidri apzinaajos visas likumsakariigaas probleemas, kaadas vareetu rasties vienai atrodoties mezhaa un kaut kur beegot, un cik tas ir muljkjiigi, un kaadus paardziivojumus es sagaadaatu vecaakiem, un ka man pashai no taa labaak nepaliktu un beigaas mani aizvestu atpakalj.
Taa, man shkjiet, bija pirmaa reize, kad mani paarnjeema pilniigs entuziasma truukums dziivee. Tagad es taa juutos 99% laika.