es vakar guleeju, un tad es pamodos tumsaa, un man atkal bija taa sajuuta, ka viss apkaart ir crispy skaidrs un plashs, un ka es neeksisteeju, bet es esmu izshkjiidusi videe un es esmu istaba ar visaam mantaam tajaa. tad, man bija ciet acis, bet no augshas saaka pluust un plesties zeltains gaishums.

es juutos kaa lieta, ko kaads visu laiku salauzh, bet turpina lietot.

i mean, i know this is very low, bet es vienkaarshi gribu izteiktties sheit internetaa, ka es kaa individuaala cilveekbuutne esmu ljoti viilusies dziivee. es domaaju, ka man buus sarkana mashiina, blonds viirs un maaja, vai arii melna mashiina un sarkana kleita. liidz 20 gadiem, bet man ir 25 un neviens nekad man nav teicis, ka mani miil, un viss ir taada huinja, ka es nezinu vai smieties vai raudaat. un es nezinu vai es esmu es vai aadams, kursh apdzeraas un uztaisa 20 ieraktus feisbukaa par random petty bullshitiem.
oh man, ja man nebuutu darba, es zinu, ka es aizietu neceljos. vieniigais labais dziivee ir agri celties, saposties svaigi mazgaataas dreebees, izdzert kafiju un pa crispy aukstu riitinju iet straadaat pie datora.

es nezinu kaada ir atshkjiriiba starp gudrajiem, prieciigajiem un veiksmiigajiem cilveekiem un mani. ko es izdariiju nepareizi. jo man reaali shkjiet, ka es biju jauka maza pieklaajiiga meitene un neko sliktu neizdariiju, bet viss ir tik stulbi un dranjkjiigi sanaacis, un man birst par to ruugtas karstas asarinjas