man besii, ka dazhreiz es iedzeru, un tad es visu atceros. tad es itkaa pamostos un atceros, kas es iisteniibaa esmu un ko es vienmeer gribeeju. tad man cauri straavo patiesiiba, kas uzspurgst no manas putekljainaas tagadnes iluuzijas. un tad man ir tik daudz ko teikt. par vasaras saakumu un dziives riteejumu un patiesiibu, man pilniigi shkjiet, ka istabai apkaart es intereseju un visas manas atminjas riiko balliiti. taa itkaa kaut kaads hemingvejs mani buknjiitu ar elkoni. un tad es domaaju, ka es tak esmu es, bet kaapeec neviens to nesaprot, un kaapeec visi ir tik uzmaniigi, un kaapec ir visaadi conditions.
manupraat, ir labi ik pa reizei iedzert tikai taapeec lai piedziivotu sho atcereeshanaas un trueness sajuutu. vinja peectam pazuud, labi, bet uz mirkli. citaadaak visa taa realitaate ir par traku