mani paarnjem neizsmeljams, beznosaciijumu miiljums satiekot cilveekus, kas nav kaut kaadi pompozi plaatiizeri. man pilniigi gribas raudaat, un paarnjem nerealizeejams nemiers, jo nekas nenotiek. es tagad ljoti labi atpaziistu to beznosaciijumu sajuutu. taa ir ljoti zema un smaga un glaastosha un neticiiga un aizraujosha, un aarpus laika.
tad es nezinu, kur likties un sadaru muljkjiigas lietas, shaudos apkaart, eedu paaraak daudz zemesriekstu sviesta un neko nevaru notureet sakariigi ilgi, nevaru izlemt, un nevaru aizdziit visaadas apmaakushaas sejasizteiksmes ejot pa ielu.