Man jaaizreekjina shis matemaatiskais uzdevums. Vienmeer aizdomaajoties galeeji par manas melanholijas sekaam, nonaaku pie mazliet neomoliiga secinaajuma, ka vieniigais kas mani attur buut prieciigai ir bailes pazaudeet savu identitaati un autentiskumu. Lai arii man ir nemainiigs kjermenis un neliela 'sevis' sajuuta, taa nu ir sanaacis, ka visvieglaak un droshaak varu identificeeties ar visu kas ir salijis un pamests tumshaa pagrabaa. Un doma, ka tagad to visu pametiishu un doshos sauliitee rotaaties ar kameniiteem un caaliishiem, man tas vispaariigi izsit liidzsvaru, un man shkjiet, ka tad es izshkjiidiishu siikos putekliishos un mani aizpuutiis uz visaam debess puseem, jo mana identitaate tad buus zudusi un vairs nebuushu es pati.
Zinu, ka visi gudrie budistu onkulji saka, ka nevajag nekam piekjerties un tikai visu laist sev cauri, bet vinji nav padomaajushi, cik tas ir nepraktiski un traumeejoshi tik sentimentaalam un piekjeeriigam cilveekam kaa man.

Kaa man riebj tie vaidu vairas cilveeki, kas atziistas un visiem demonstree savas izmisushaas dveeseles. Ai, bet es esmu viena no vinjiem. Un es nezinu kura no taam puseem, kas mani grib uz muuzhiem paarvilinaat savaa pusee, kura no vinjam ir ljauna burve un kura sniegbaltiite. Ai.
Ir skaidrs, kad viss ir sagaajis achgaarnaa griistee, kad skaists, gudrs, aspraatiigs, bagaats prince charming aicina draudzeeties uz balliiti, bet es smaidot saku, ka man jaaiet agri guleet, jo no riita agri jaaceljaas. Man ir tada pateetiska faaze iesaajusies, kad es no pilniigi visa atgainjaajos, ljoti spiitiigi un ruugti un lepni un muljkjiigi. Kad lepni pazinjoju sev savu nepiemeerotiibu un damaged statusu. Ja tas nebuutu tik dramatiski un skumiigi man pashai, tad es labpraat apseestos no sevis malinjaa ar zhelejas laaciishiem un laima alu un kjikjinoshaa neticiibaa skatiitos savu thrilling desolation path un kur tad vinjsh mani beigaas novediis.

Kad straadaaju Portugaalee hostelii nakts mainjas, man patika pashaa nakts viduciitii aiziet uz virtuvi un seedeet uz palodzes klausoties pleijeri, smeekjeejot un dzerot melnu kafiju ar cukuru. Tur bija taads liels logs ar ljoti platu palodzi, un aiz loga bija ljoti shaurs iekshpagalms, taads tunelis starp chetraam maaju sienaam, kas lejaa izbeidzaas pa pusei ar divmetriigu betona paaugstinaajumu un otraa pusee melnu tukshumu, uz taa betona paaugstinaajuma vareeja noleekt lejaa vai arii mest izsmeekjus. Man tur patika seedeet un skatiities gan lejaa melnumaa, gan augshaa uz zvaigzniiteem, es klausiijos dziesmas, piipeeju un man tas triis reiz triis metru iekshpagalms shkjita nomierinoshs, un es tagad juutos aptuveni taa kaa vinjsh.