Kad straadaaju Portugaalee hostelii nakts mainjas, man patika pashaa nakts viduciitii aiziet uz virtuvi un seedeet uz palodzes klausoties pleijeri, smeekjeejot un dzerot melnu kafiju ar cukuru. Tur bija taads liels logs ar ljoti platu palodzi, un aiz loga bija ljoti shaurs iekshpagalms, taads tunelis starp chetraam maaju sienaam, kas lejaa izbeidzaas pa pusei ar divmetriigu betona paaugstinaajumu un otraa pusee melnu tukshumu, uz taa betona paaugstinaajuma vareeja noleekt lejaa vai arii mest izsmeekjus. Man tur patika seedeet un skatiities gan lejaa melnumaa, gan augshaa uz zvaigzniiteem, es klausiijos dziesmas, piipeeju un man tas triis reiz triis metru iekshpagalms shkjita nomierinoshs, un es tagad juutos aptuveni taa kaa vinjsh.