Man ir dusmas uz sevi un visu pasauli, un taa kaa man nav neviena pasha drauga, tikai cilveeki ar kuriem jaaizliekas, tad es to sheit un tagad uzrakstiishu.
Man ir dusmas uz sevi, jo es vairs vispaar nesaprotu kas man ir jaadara. Es nesaprotu vai esmu vienakarshi slinka, beernishkjiiga un ne iipashi inteligjenta, vai arii man ir mierinoshs pamats un attaisnojums manai neizdariibai un eksistenciaalajaam mokaam. Ja es vienakarshi esmu slinka dumikjiite, tad man to iespeejams ir jaasaak pienjemt un sadziivot un skatiities uz dziivi kaa to dariija pirms paaris gadsimtiem. Aptuveni taa, ka dziive ir cieshanas un driiz paies, un esmu greeciiga un taapat neesmu pelniijusi laimi, tad es vareeshu atduseeties dievinjam kleepii, vai labaakaa gadiijumaa leenaam izzust zem smagas, mieriigas melnzemes kaut kur zem ozoliem un liepaam. Pretenciozas muljkjiibas, bet ai un vienalga.
Man ir uz sevi baisas dusmas, ka savos 24 gados veel eju skolaa un straadaaju neinteligjentaa darbaa. Dusmas, ka lai arii esmu izveeleejusies studeet priekshmetu kas man patiik, es vienmeer visu atlieku uz peedeejo briidi un sanjemu knapus B. Dusmas, ka es visu dziivi visu izdaru tikai pa pusei peedeejaa briidii. Dusmas, ka man nekad nav jautri un es vienmeer aizeju projaam. Dusmas, ka man liktenis vienmeer dod tik lieliskas iespeejas un situaacijas no zila gaisa, pa labi un pa kreisi, bet es visu vienmeer vienmeer izshkjeerdeeju un nonievaaju un sastingstu kaa iemieta. Man ir shausmiigas dusmas, ka mani nekad nekas neinteresee pietiekami un taas lietas, kas man patiik ir neinteligjentas un beernishkjiigas, un katru reizi kad es taam veltu savu uzmaniibu, es juutos muljkjiiga un naiva, as if i'm fooling myself. Un tad man ir dusmas, ka man tomeer nav drosmes piepildiit taas muljkjiigaas veelmes. Man ir dusmas par to, ka es sapeerku simts gudras graamatas ar prieku sirsninjaa, izlasu paaris lappuses un man tie visi viirieshi shkjiet pretenciozi un stulbi, jo vinji nesaprot ka visa vinju praatuljoshana neko neatrisina un tad man naak raudiens. Un peec tam es apsveru taas graamatas izmest. Man ir dusmas ka es izteereeju laiku un naudu uz remdenaam lietaam, kas mani nekad pietiekami neinteresee. Un man ir dusmas, ka man vinjas neinteresee. Un man skauzh, ka citi cilveeki ir gudri un inteligjenti un runaa par visaadaam lietaam, kas mani nekad pietiekami neinteresee. Un laiks tikmeer iet uz priekshu un es daru remdenas lietas meereni labi un uz sevi par to dusmojos. Viss ir tik shausmiigi un es juutos kaa absoluuti izgaazusies visaa ko es daru un dariishu. There.
Man ir dusmas uz sevi, jo es vairs vispaar nesaprotu kas man ir jaadara. Es nesaprotu vai esmu vienakarshi slinka, beernishkjiiga un ne iipashi inteligjenta, vai arii man ir mierinoshs pamats un attaisnojums manai neizdariibai un eksistenciaalajaam mokaam. Ja es vienakarshi esmu slinka dumikjiite, tad man to iespeejams ir jaasaak pienjemt un sadziivot un skatiities uz dziivi kaa to dariija pirms paaris gadsimtiem. Aptuveni taa, ka dziive ir cieshanas un driiz paies, un esmu greeciiga un taapat neesmu pelniijusi laimi, tad es vareeshu atduseeties dievinjam kleepii, vai labaakaa gadiijumaa leenaam izzust zem smagas, mieriigas melnzemes kaut kur zem ozoliem un liepaam. Pretenciozas muljkjiibas, bet ai un vienalga.
Man ir uz sevi baisas dusmas, ka savos 24 gados veel eju skolaa un straadaaju neinteligjentaa darbaa. Dusmas, ka lai arii esmu izveeleejusies studeet priekshmetu kas man patiik, es vienmeer visu atlieku uz peedeejo briidi un sanjemu knapus B. Dusmas, ka es visu dziivi visu izdaru tikai pa pusei peedeejaa briidii. Dusmas, ka man nekad nav jautri un es vienmeer aizeju projaam. Dusmas, ka man liktenis vienmeer dod tik lieliskas iespeejas un situaacijas no zila gaisa, pa labi un pa kreisi, bet es visu vienmeer vienmeer izshkjeerdeeju un nonievaaju un sastingstu kaa iemieta. Man ir shausmiigas dusmas, ka mani nekad nekas neinteresee pietiekami un taas lietas, kas man patiik ir neinteligjentas un beernishkjiigas, un katru reizi kad es taam veltu savu uzmaniibu, es juutos muljkjiiga un naiva, as if i'm fooling myself. Un tad man ir dusmas, ka man tomeer nav drosmes piepildiit taas muljkjiigaas veelmes. Man ir dusmas par to, ka es sapeerku simts gudras graamatas ar prieku sirsninjaa, izlasu paaris lappuses un man tie visi viirieshi shkjiet pretenciozi un stulbi, jo vinji nesaprot ka visa vinju praatuljoshana neko neatrisina un tad man naak raudiens. Un peec tam es apsveru taas graamatas izmest. Man ir dusmas ka es izteereeju laiku un naudu uz remdenaam lietaam, kas mani nekad pietiekami neinteresee. Un man ir dusmas, ka man vinjas neinteresee. Un man skauzh, ka citi cilveeki ir gudri un inteligjenti un runaa par visaadaam lietaam, kas mani nekad pietiekami neinteresee. Un laiks tikmeer iet uz priekshu un es daru remdenas lietas meereni labi un uz sevi par to dusmojos. Viss ir tik shausmiigi un es juutos kaa absoluuti izgaazusies visaa ko es daru un dariishu. There.
16 atziņas | teikt