tur jau taa lieta, ka man nekad nekas konkreets nepatiks, man patiks visaadas lietas reizee un peectam nekas no taa, es nezinu kas man patiks piecas minuutes uz priekshu, taapeec taa raustiit sevi un meegjinaat kaut kam piekjerties, apstaaties, piefikseet katru labu briitinju ir muljkjiigi. lai jau viss iet un ritinaas, kas ta man, es taapat tik pa pusei nomodaa pa pusei pati, dariet ko gribiet, dari ko gribi ar mani kosmoss siikais loxs

oh man,

sapnjoju, ka beidzot gribeeju beegt prom no shiis sodden pasaules, biju skraameejusies un aizsleegusi durvis un taisiijos doties mezhaa, kad uzradas kaut kaads mesmerizing frachu viirietis, kursh bija mani uzgleznojis, man vinjsh shkjita kaa dievs