dazhreiz mani paarnjem visaptverosha sajuuta, ka visu saprotu, driizaak, ka viss ir galeeji pashsaprotams 'ka lietas un pasaules kaartiiba vienkaarshi notiek neatkariigi no veidiem un veidoliem debesskraapjem vai cilveeku dreebeem vai roku darbiibaam, vai laika' 

laikam es vienkaarshi gaidu, ka visas atbildes un iistneiibu nevis kur izlasiishu vai no kaada dzirdeeshu, bet ka viss atklaasies kaut kaadaa mana praata centraa, uzplauks kaa visi pasaules daarzi kaa dzidri zvaninji ausiis un tad es Patieshaam beidzot Zinaashu. taapeec man ir tik ljoti gruuti buut laipnai pret aareeju informaaciju, kas tik bravuuriigi iesoljo pa durviim ir lepna un pashtaisna pati sevi neapshauba, man tas vienkaarshi shkjiet nepieklaajiigi un peectam juutos vainiiga, ka vinju pienjemu jo pret cieminjiem jau jaaizturas pieklaajiigi