es nez, vai tā varu apsolīt, bet varu pastāstīt.
visu laiku likās, ka labākais ir pagājis un viss būs tikai sūdīgāk, bet kaut kā es nonācu līdz šodienai un pilnīgi godīgi šķiet - time of my life. nekas īpašs it kā nav noticis, nekas man nepieder, un nekas it kā nav mainījies, viss patiesībā vēl joprojām ir sapisti un stulbi (and so am i), bet man ir miers, man pietiek ar to, kas man ir, man ir plāns un es negribētu būt nekur citur.
tā ka var gadīties, ka viss mainās.