lai cik viss buutu vienaldziigi dienas beigaas, un lai kaa gribeetos visu mest pie malas un padoties grazhojoties ka es jau tikai parasts laukjis cilveeks dodiet man maiziiti un dziivesbiedru un viss buus chikiniekaa, nee gan, m-m. es no sirsninjas dziljumiem miilu tos briizhus, kad savaa nodabaa varu skatiities uz pasauli un domaat ljoti dzilji laikaa un laikmetos un domaat par to kaa cilveeki un kultuuras ir mainiijushaas un attiistiijushaas gadsimtenjim ejot. tad juutos kaa liels karalis tornii, kad es taa varu skatiities uz cilveekiem un maajaam un briiviibu un demokraatiju un mazliet skumiigi bet mazliet entuziastiski domaat, wowzer, lai arii liela dalja cilveeku un es veel esam muljkjiigi complacent antinji, ir tik daudz gudriibas akumuleejies, tik daudz briiviibas, tik daudz variety, tik daudz iespeeju, exciting times. tie ir tie briizhi kad reti bet izkaapju aaraa no pashas sad pathetic girl drama un skatos uz pasauli ar aciim kas pieder kaut kaadam gudram krutam domaataajam, kuram visas cilveeku naivaas perpleksijas ir tiirais humors un siiki gruziishi. taas domas taa auljo caur gadu simtiem un civilizaacijaam un paradigmaam un aizvaino manu uppity ego. aizauljo un viss, tad atkal viss ir pa vecam, un atkal esmu emocionaals tiinis.