O, man patīk lasit par citu cilvēku sapņiem, izlasīju ierakstu ar interesi un pārmaiņas pēc varu ļoti piekrist, man arī liekas, ka sapņi ir daudz lieliskāki par realitāti, bet es nesen tieši par šo runājos, man liekas, tas ir tāpēc, ka sapņos aktīva ir tikai maziņa daļa mūsu apziņas, tāpēc mūsu uztvere galīgi nav tik plaša kā nomodā, un ir daudz vieglāk indulgot kaut kādās vienkāršākās, atsevišķās emocijās, nu, tā kā either black or white, or love or hate, un iztrūkst tās kompleksitātes, kas ir nomodā, tā lielā mikšļa, ka vari piedzīvot vienu, bet domāt par to no vairākām perspektīvām vai vēl vispār par kaut ko citu, sapņos tu vienkārši esi fokusēts tieši uz to, kas tur ir, jo tas random prāta gabaliņš, kas to uztver, citādāk būtu overwhelmed, viņam vienkārši nav tik liela analītiskā kapacitāte kā visam prātam kopumā, un tāpēc arī tikai nomodā liekas, piemēram, savādi vai interesanti kaut kādas absurdās sapņa detaļas, bet sapnī tas liekas perfectly fine, jo tu lieki neanalizē, vienkārši uztver un esi