22 March 2012 @ 04:41 pm
nekur paradiize  
juutos kaa taada milziiga triismetriiga gumijas riepa kas staav taadaa kreeslainaa veejainaa tuksnesii kur puush apkaart visaadus salmus un maisinjus. ik pa laikam uzrodas kaut kaads siiks cilveeks ar savu mazo ievdesmas murskuliiti un magjiski mani izkustina, saaku kaut kur mazliet ripot, bet inerce izbeidzas un viss ir pa vecam, es atkal staavu tuksnesii visur tumshi padebeshi, viss piesaatinaats ar neko ar neizteiksmiibu, nekur paradiize

visvairaak man dziivee kaitina, ka cilveeki ir sakaartojushies savaas kategorijinjaas pa visaadiem kriizhu vai prieka posmiem, un teoreetiski tu vari pamaaciit visaadus jaunuljus, ka jaa tagad kaadu gadinju vai vairaakus vinjiem buus shitais posms, bet vinjsh beigsies un tad buus taads viens citaadaaks. bet visa shaada simpaatiska empaatija ir kakjim zem astes, jo cilveeks neticees visaciimredzamaakajaam lietaam ja vien vinjsh taas nejutiis pats savaa galvaa vai sirdii vai konkreetaa savaa atskaites punkta centraa. tajaa pashaa laikaa vinjsh cilveeks sitiisies kaa siiks izkuukojis zveers.
un jaa, taa taa dziive paiet, viss kas vareetu paliidzet, ir taadi reti patiesiibas pilieninji, kas var tikai neefektiigi atshkjaidiit individuaalas beedu juuras, bet nekad pilniibaa attiiriit, nekad nesasniedzot kritisko punktu. visi ir tik vienaadi bet tik izoleeti, kaut kaads humors. un viss deelj savtiigaa neapdomiigaa kosmosa kursh gribeeja sevi apluukot un patiiksminaaties