peedeejaa laikaa, kad rakstu savas maudlin filozofijas esejas atkal un atkal iekriitu bezdibenii, liidz ko veiksmiigi piezemeejos uz kaada domas laukuminja, vinjsh sabruuk un turpinu krist un bezgaliigi.
katra doma ir kaa apniciigs bezgaliigs bezgaliigs siipols vai bezgaliigs brokolis driizaak, too many variables, nav nekaa konsekventa, visu var apshaubiit, viss ir subjektiivi, miris metanaratiivs, nekas nekas nav galiigs, viss ir atkariigs no bezgaliiga numura potenciaalaam iespeejaam. ir jau dazhi pasaules gaitaa izveidojushies kopsauceeji, bet vinji izklausaas paaraak klishejiski un smiekliigi pompozi un pashi zinaanieki visu taapat apshauba. ja pat zinaatnei vairs nevar piekjerties, tad kam lai es kjerstos te vispaar?
taapeec man vienkaarshi shaadi mocoties stundaam, viss ko es labpraat esejaa uzrakstiitu ir 'the proposed question is naiive and silly, everything can be everything, everything is everything, all is one' un beigaas veel uzshviikaat kaut kaadu marihuaanas lapinju vai budu kas raada uz debesiim