Tādā ziņā saprotami, lai gan Rīga nedaudz mainās, tikai vēl nav tikt izteikti kā pie jums, jo cilvēki ar citu ādas krasu tiešām šeit ir mazākumā. Antropologi jau arī izpētījuši, ka cilvèki drošāk jūtas ar savas rases cilvēkiem, jo kultūratšķirības ir mazākas.

Man šķiet, ka runājat par dažādām lietām. Kihelkonna vairāk par to, ka reizēm LV nav sajūtas, ka latviešu valoda būtu valsts valoda. Es strādāju vietā, kur dzīvo daudz krieviski runājošu cilvèku, starp Imantu un Zolitūdi. Un var labi novērot, cik atškirīga info ietekmē cilvēku uzskatus. Taču arī nejūtu, ka krievi būtu svešie, bet tas tāpēc, ka par politiku ar viņiem nerunāju. Savādi, ka tieši vecākā paaudze ar mani centās runāt latviski un bija sirsnīgi, bet daži jaunieši, kas prata latviski diezgan labi, gribēja komunicēt krieviski.

Vispār šis ir plašs temats, jo cilvēki ir tik dažādi, jo politika ir kas cits. Bet no malas, savukārt, var labāk redzēt kopainu.