Tavi posti man atgādina ēzelīti I-Ā no Vinnija Pūka grāmatas. Ēzelītis, kurš mitinās slapjajā skumjajā kaktā vai kā to vietu sauca un vienmēr gaužas par sevi un pasauli, cik viss ir nožēlojami un bezcerīgi. Milns uzrakstīja perfektu arhetipu mūsdienu depresīvajam mileniālim. :D (no offence, just banter)
Varbūt uzdāvināt tev saplēstu baloniņu izēstā medus podiņā? ;)