Rādīšu uz pirkstiem: dzīvesbiedri ar nespēju kontrolēt sevi un ar ticību vardarbībai, caur izstāšanos no konvencijas, caur to deputātu balsojumu, redzēja to kā ziņu, ka nav politiskas gribas vājāko aizstāvēšanai no varmākām un attiecīgi rīkojās. Sievietēm (un viņu vidū ir pavisam jaunas meitenes, ja tas tev šķiet svarīgi), dēļ tās pašas politiskās gribas izpausmes, nebija, kur iet, kur glābties. Jo, ja nav politiskās gribas, netiek piešķirti līdzekļi, nav resursu rehabilitācijas organizācijām. Pat policisti nebrauks, ja priekšnieki (valsts) saka, ka “nevajag”.