Paldies, ka pastāstīji, tagad saprotu, kāpēc man atteici tikšanos. Nu, man gan toreiz būtu noderējis interesantu latviešu meiteni satikt un parunāties; mans bērns bija mazs un izolācija mācās virsū pēc programmas. Tu toreiz arī stāstīji par vienatnību, tad nu domāju - varam viena otrai izlīdzēt. Bet, saprotams, ja ir bail no cilvēkiem, tad uzticēšanās ir tikpat vai neiespējama. Un, cilvēki jau, protams, arī bez ļauniem nolūkiem mēdz viens otru aizskart, nejauši, vai rakstura dēļ. Tavs stāsts ir ļoti skumjš, bet tajā ir vieta priekam, ko tu audzē. Pašaudzētam priekam.