katru notikumu, kursh peec savas buutiibas pasaules veesturee ir neunikaals un momentaars, uztvert dramatiski un emocionaali var shkjist kaa moraalas veseliibas paziime. tajaa pashaa laikaa taada attieksme ir agresija pret sevi, un agresijai ir vienalga pret ko taa ir veersta jo savaa buutiibaa agresija ir nosodaama un atnjem karmas puktus, un sapraata puktus
notikumu vienaldziiga un aukstasiniiga uztvershana ir ljoti logjiska, jo honestly, kas gan var taads notikt, kas pasaulee nebuutu noticis pirms tam, kas buutu tik aarkaarteeji satriecoshs un noziimiigs. individuaali noziimiigs, then again, buutiibaa jau nekas kas nenotiek ar pashu nav noziimiigs un ja arii, laiks tikuntaa iet tik aatri, ka peec 50 gadiem kas paies kaa mirklis mana apzinja vairs neeksistees lai par to satrauktos
bet taada uztvere, katru reizi, kad es racionalizeeju notiekosho, pie sevis par sevi nodomaaju 'cold bastard bitch'

CIETSIRDIIGS BALANSS

es vienmeer luudzu kaut kaadu eeterisku neeksisteejoshu guardian lai tikai veel mazliet piever acis (liidz buushu galeeji aukstasiiiga varbuut) uz to cik esmu savaa neizdariibaa drausmiiga cilveekbuutne un neatnjem man peedeejo kas man ir miiljsh