Man ir tāda atziņa: katram normālam cilvēkam ir kautkādā mērā jāpieņem dēmoni. Ja cilvēkam vispār atņem spēju būt ļaunam, tam dzīve kļūst par elli, jo visiem apkārtējiem iekšā dzīvo ļaunums, kas ļoti nīst šos tīros garā nabagos. Jautājums ir: vai labāk ir dzīvot ar tumsu sevī un to dozēt, vai būt bez tumsas un visu dzīvi ciest?