m.k.

mīlas bingo

pēdējā laikā ir tik grūti pieskarties klēpjdatora glāstāmlaukumam. mani pirkstu gali izrāda pretestību

Tas attālums starp mums ir burvīgs

Ai, jūs, puiši kā krītošas zvaigznes

Vispār man riebjas rēķini.

šarma šāviens.

tagad izrēķināju.
pārdodam savu mākslu par septiņām 0.5 ūdens pudelēm uz galvu.
+ brīva, neapdzīvota miljonskvadrātmetru liela ēka un visas pilsētas ielas manam divritenim naktī.

Tad nu es redzu šo sievieti melnajā kleitā ar sarkaniem nagiem no emirātiem (pēc šīs teikuma konstrukcijas, kas zin, kur š te no turienes- vai kleita ar nagiem vai pati sieviete) un ticu viņai patiesi, kad tā kādai no pusaudzēm liek piesiet citu cilvēku problēmas pie koka, lai vējš tiek ar tām galā. Vecenes raganas sēž, galds pārblīvēts ar šņabi un kagoru. Mūsu dzimtas azbesta vecene aizgājusi mūžībā. Skaista ir daba, skaista aizgājēja

Politika ir viena no lielākajām dzīves kaislībām. Viena no svarīgākajām virtuves sarunu tēmām, kas uzpeld pēc pāris šotu glāzītēm arī starp mums, sievietēm, runājot. Viena no svarīgākajām kaislībām. Tāpat kā reliģija un puiši. Tā ir galēji vecmodīga atklāsme, patiesi, bet ņemiet vērā, ka šo ierakstu man palīdzēja sastādīt telefona autokorekts. Un padomājiet par tām kaislībām arī. /Dalailama/

jo jutos kā mežonīga mustanga mugurā, visa saspringta un gatava cīnīties uz dzīvību un nāvi, kaut gan patiesībā atrados uz maza koka zirdziņa, kuru iekustināt varēju vien es pati.
Pārāk nopietni, pārāk.

ņurko debesīs

Milēdij - jūsu papirosi. Stundām ilgi es cenšos sakārtot segu, kamēr tā čaukstēdama čaukst. Mežģīņu balts, indīgi zilzaļš, ruds matu mudžeklis, lielas acis un atklāsme, ka esi Kosmosā, milēdij. Kur kur kas ir šī vieta? Bērnība, a, maģija. Ja vēlies, tad jebkas jebkur, jeb - kā?

Man ir draudzene, kurai pāri ir gājusi industrija, un viņa aiz fiziķa pleca atstājusi turbulenci, kamēr es vien trīcu vienādos hercos ar to, ar to citu. Vienalga man, nav vērts, nav vērts (kur vārnas ķērc).

Nesaprotu to mistēriju, kāpēc ceļa malās mētājas kurpes, pilnīgi jebkur. Es pati, personīgi, neesmu piedzīvojui tādu brīdi, pārvietojoties kādā transportā, kad man vai kādam no klātesošajiem sāktu šausmīgi traucēt kāds no apaviem tā, ka tas būtu jāmet ārā pa logu.

brāls netieši ieteica man padomāt, kā es vēlos dzīvot - brīvībā vai tīrībā (kārtībā)?
un tā nu aizdomājos, ko ievirzīt kurā - brīvību kārtībā vai tīrību brīvībā.

Gāju reiz es skaistam ciemam cauri vībotnēs klupu un iemigu tad

šodien pēdējā izrāde. no kaut kā pavisam noteikti bija jāšķiras. un tad vēl cilvēki ar gigantiskiem visumiem reizēm atrodas tik tālu viens no otra, kā vecajā līdzība ar divām augstām virsotnēm, starp kurām ir nebeidzams bezdibenis. par platību jāmaksā. par telpu jāmaksā. jāmaksā laikam, bet varbūt var arī citādāk?

Smaržo ziedi, dzied purni

brālis bija ieradies Latvijā. otrajā vakarā mēs dzērām vīnu ar liķieri un cepām kūku. un, kad pienāca laiks viņam atkal doties pasaulē, viņš aizveda mani uz centrāltirgu iedzert tēju. tad atvadījāmies - es viņam teicu, ka tiksimies tad, kad būsim atkal mainījušies, un viņš teica, ka tiksimies tad, kad mums ir jātiekas.

un tagad aizkustinoši šķiet tas, ka viņa vēroja zilās eglītes uz manas somas, kamēr es nevēroju itin neko.
tad manuka medus uz mēles, tad ķirša sveķi uz kakla

un tad man ienāca prātā, kas gan rada vēl lielāku satriecošas dzīves un draudzības ilūziju, kā kopīgi atklātas narkotikas,kuru patēriņa laikā jaunība sāk zaļot un zelt. bet vispār man apnikusi šī morāle un apnicis vārdiņš 'ilūzija'. šūr, viss ir izdomāts un viss reflektējas un projicējas.un rīts ir tik skaists, un es sēžu plikiņa ievīstījusies segā un sapnī redzēju baltus kazlēniņus un saldus, aizkostus ābolus, kas mētājās zālājā, un vispār uzskatu, ka mīlestība ir vissvarīgākais piedzīvojums dzīvē.

"Esam iemīlējušies bezprātībā, bet varbūt vajadzētu bez prāta iemīlēties."

ceļā ir mana guvernante, kopā gaidīsim rīt klaviermeistara zvanu, bet šovakar malkosim ko garšīgu.
pirmīt man zvanīja no Pils un teica: "Sveika, no kāpnēm kritusī asistente!"
man liekas ka vaibs ir īstais