m.k.

Laikam jau tas ir likumsakarīgi, ka parasti pēc vairākdienu rauta es jūtos nedaudz tāda kā sagrauta.

Ar torti nekas nenotiks, es mierinu sevi, jāiet dzert. Miegā murrāju jeb smieklīgi elpoju, jeb krācu, sauc kā gribi. Sapņi ietver apkārtējo telpu, to, kas notiek tobrīd. Turpinu būt mūžīga un nogurusi. Rīga ir skaista, bet netīra. Bārā redzēju krievu multeni, kad viņš pēc šī komentāra nāca man virsū ar frāzi "Štō?!", es atbildēju: "Ē.. russkij..muļķik," piespiedu rotaļzirneklīti sev ciešāk klāt un gāju tālāk. Šo zirneklīti man uzdāvināja vīrietis uzvalkā. Viņš to izvilka no rotaļu automāta. Izvilka ar roku, jo stikla tur nebija. Pirms tam pie restorāngalda pusdienoju ar tēti un jutos ļoti nogurusi. Kādā mūsu sarunas momentā izteicu dziļdomīgi filosofisku pieņēmumu: "Pavasaris..Rudens..Tie ir gadalaiki." Kā saka - pohujkad, pohujkur un pohujkad. Mīla mūs saraus gabalos 2x.

Savukārt patiesība ir tā, ka laikam jau no šņabja un viskija es neizveseļojos. Sēdēju ar ciema puikām un saķēru skumjas. Mēs skatījāmies lūk, šito . [___ - ___________________________.]

Gatis piecēlās un iegāja internetā.
"Skat, šodien ir tā zemes stunda, kad viss jāizslēdz!"
L, atspiedies pret palodzi,  paraustīja galvu un ierosināja:
"Nu, tad ieslēdzam visu!"

                            

šim sarakstiņam vēl var pievienot orgasmu vārtrūmē pēc tam, kad Līga bija atlūzusi vannas istabā.
tad zvanīja ārčijs un man bļeģoja ausī. mīl un ķīvējas pasaule, bet ciešu ta es

mana smarža ir tā, ka es smirdu, Kristai spriegotāji matos, tāpēc tie ir rudi. polimīla. kautiņš ar kaimiņu. francūzis, kurš aizmūk. video filmēšana. vilciņš, tūre pa kaimiņiem. pie vieniem duša, pie citiem putekļu sūcējs. mīlas prieki bērnu istabā. mīlas gruzis viesistabā. ai nekas. viens atklāja sezonu. tas, kurš dokumentālists. sandis piens. netīras zeķītes.
naktī pamošanās gultā, kas tā par dīvainu paniku?

 es vienmēr esmu tik nogurusi, neatceros, kad pēdējo reizi esmu bijusi pa īstam pamodusies.

kādam taču IR jābūt kulturālam



un kādam taču IR jābūt dokumentālistam

Atstājām pakistānieti dzīvoklī, Krista uzrakstīja zīmīti
_

WE WENT OUT
FOR A MORNING DRINK

BYE

HAVE A NICE DAY!
_

plāns ir šāds - iegādāsimies 5 vīna pudeles, es attīstīšu 5 savas fotogrāfijas vizītkartes izmēros, atradīšu filmiņu aparātu, un mani izvadās pa māju, proti, iepazīstinās, un es iepazīšos. ideja atstāt fotogrāfijas tur un arīdzan otrādi - safočēt kaimiņus. plāns jau tāds ir, bet man ar tiem plāniem.. galvenais jau laikam, īstākais un īstenojamākais, būs tās pudeles. un kaimiņi.

nu ja, tad mēs satikām melnu meiteni, kas devās pirkt, nē, bet skatīties melnas smaržas. melnie jociņi panesās, ka savam mirsotšajam vīrietim, jo 'vēl nesmird, bet taisos parūpēties, ka vispār nesmirdēs' , kopā gājām uz bāru, kur izsita korķus, un melnā meitene teica, ka viņa vienkārši ir izpletusies ar visu savu melnumu.

Kritiķis nopūtās, pieliecās, pabakstīja ar pirkstu, samiedza acis un izdvesa: "Tā tak nav nekāda parastā stērbele. Tas taču ir balons!"

Un piepūta.

tikko Ievai ieteicu atturēties no pasākumiem, kas veicina domāšanu. esmu labs draugs.

šitā rakstīju vakar, kad uz Rīgu braucu:

Cik aizraujoši ir dzīvot aizraujošu dzīvi, bet diemžēl tu nevari atgūt nevienu aizvadīto dienu, un tukšuma periodos tava dzīve tieši tādēļ arī šķiet tik tukša. Kad tev nav, ko dzert, tev nav, ko dzert. Kad tev nav naudas, tev nav naudas. Kad tev nav mīļotā, tev nav mīļotā. Kāda nozīme tam, kas bijis? Tikai atraugas. Ablomīties var jebkurā brīdī.

Un vēl es iedomājos, ka konceptuālā māksla ar laiku sevi izsmeļ. Varbūt man tā tikai šķiet, jo esmu suģestijas apsēsta, un suģestēties jau nevar mūžīgi. Un, ja dzīvei nav koncepcijas, nezinu, varbūt tomēr ir, tad kāpēc lai mākslai tāda būtu? It sevišķi tai, kas sevi dēvē par living art. Koncepcija, ka nekam nav koncepcijas, mani gan kādu laiku uzjautrināja, piemēram, dadaisti ar savu 'mēs pāraurosim karu trokšņus, ar saviem jampadračiem un muļķībām mēs aizēnosim vispārējo absurdu', bet laiks iet un tu nevari tur iestrēgt. Tādas lietas kā dadaisms un vispār jau futūrisms ir jāatstāj pagātnē, jo, piemēram, futūrisma koncepcija pati par sevi ir tāda - ārdīt, šauties uz priekšu, visu novecojušo gāzt mēslainē; dadaisms, savukārt, cik nu atceros, arī piebalsoja savus 'pret' muzeju morgu režīmiem, mākslas iesaldēšanai un sastindzināšanai. Bet tik un tā mēs vēl joprojām atrodam literatūrā zinātniski nosūkātas [nosukātas] brošūriņas par Dadu un Marinettī, kam seko ready-made parāviens, Andruxa Vorhols un studentu iestudējums 'Futūrisma Vakars 2009'. Tev jābūt mūžīgi neapmierinātam, lai varētu radoši darboties. Pasarg Dievs no miera periodiem.

'Tas no kā tu baidies ir tieši tas, kam tu esi radīts. Kad tu dari lietas, kas tev patīk, tu nekad nemainies,' tā Marina Abramoviča. Dāma, kas savu ilgstošo sadarbību un draudzību ar mākslinieku Ulay nolēma pārtraukt brīdī, kad viņi abi sastapās Lielā Ķīnas Mūra vidū, pēc kāda pusotra gada tūkstoša gājiena otram pretī. Sastapās tilta vidū un viss - te mūsu attiecības beidzas, ok?


Nākošā lieta, ko tagad aptveru - kritiķi manā skatījumā ir mantrauši. Tie nolaiza lūpas, iešūpo pirkstiņus un iegrābjas kādā lietā, lai varētu to iztaustīt, izbakstīt, uzšķērst, uzplēst, izēst, izlaizīt, izdegustēt, izošņāt, tad nomest pie kājām atlikušo ādas stērbelīti. Forši arī noskatīties, ja tas tiek veikts ar glanci, baudu un izsmalcinātību  jeb, tā teikt, glazēti, sulīgi un rrrafinēti.


Ir darītāji, ir runātāji, ir prezentētāji, ir spriedēji. Un tās ir lomas. Lomām ir koncepcijas. Tēlo dzīvi, būs tev jēga. Zaķīt ;)
Tomēr ir kaut kādas dziļākas'n'nozīmīgakas lietas par jēgām un koncepcijām, spriedelēšanu un noformulēšanu, es ticu. Ir kaut kas tāds, kas duras cauri visam anyway./sākumotnējā versija - anywar/

A flower-selling boy at midnight


Each day, several dozen students have to cross this bridge four times



New construction is crowded out the playground of the young girls


Young coal gatherer

Boss Dz. Īve (dzintars īve) par mani ņirdz. Stāv maliņā un savā nodabā smej. Es mēģinu kaut ko
darīt, bet šis belž sev pa pieri, groza galvu, sabola acis un sirsnīgi zviedz.
'Eu, tu man netaisies pateikt, kas par lietu?'
'Nē,' atbild. 'Nafig?'
Nu, mayka, transvestīts tāds

aizveries, džentlmen

Lomogrāfs ar sešiem fotoaparātiem kaklā, čemodānu un ziediem somā.
I'm already on the place sitting with cows sun is shining and I'm the best

ja nīče būtu bijis sieviete,
pirmkārt, kur sublimētos viņa ūsas
un,
otrkārt, ko tad viņš teiktu?

Iztēlojamies, ka mūsos kaut kas ir satrunējis, novecojis vai pārlūzis. Tas tāpēc, ka vienkārši spējam to iztēloties.
Spējam arī otrādāk. Noticam tam, ko domājam, un dzīvojam šajās abstrakcijās. Esam domājoši, to dēvē par priekšrocību.

pavēru aizkaru un ieraudzīju animētas filmas varoni. kāds naktī nolēmis tīrīt pagalmu, bakstījās un dudināja starp sētas mašīnām.
darbiņš. viens man pīpis, reizēm jūtu - varu pretendēt uz goda amata piespraudīti elitārās aprindās
'santehniķis'

Neskatoties uz to, ka uztaisīt filmu, manuprāt, ir būtiskāk nekā to kritizēt.
Lai darītu kaut ko ārpus sevis, galvā kaut kam jābūt.

lepni soļošu, izpletīšu rokas un
gaidīšu pirmatklājēja prēmijas

Pie balkona mums ir tik milzīgi un biezi lāsteku aizkari, ka izskatās, ka tie taisās novilkt visu māju pazemē, kur es varēšu būt andergraunda feja.

šodien es gribu sunīti
es ļoti  šodien gribu
viņu

Kur ir mans mežs? Nolauzti kociņi tikai. Negribās ticēt, ka man būtu bijis tik radikāls spēks, ka es būtu to izdarījusi viena.

 La fille sur le pont