m.k.

Iztēlojamies, ka mūsos kaut kas ir satrunējis, novecojis vai pārlūzis. Tas tāpēc, ka vienkārši spējam to iztēloties.
Spējam arī otrādāk. Noticam tam, ko domājam, un dzīvojam šajās abstrakcijās. Esam domājoši, to dēvē par priekšrocību.