SMIEKLĪGĀKOS JOKUS TĀPAT NEVIENS NESAPROT

TĀ SEN VAIRS NAV NEKĀDA PATIESĪBA

2/28/12 08:45 am - bauhaus

Solījumi palīdz laicīgi piecelties.
Rīts bez nožēlas.

2/27/12 09:22 am - arī tu tad sajutīsi

un kad es atkal atgriezīšos
tad tie būs kā svētki
tādi mierīgi klusi
neskanēs stikls
un nedziedās dziesmas
bet tur smaržos cerība

tāda spēcīga smarža
un es gribu jau iet un sajust
bet vēl nav laiks
vēl nav spēka

es atnākšu pati
tikai pagaidiet mazliet
un kad es atkal atgriezīšos
tad tie būs kā svētki
un tad tur smaržos cerība.

2/26/12 04:25 pm

leave me alone, all of you

2/22/12 01:29 am

Nē, es tur stāvēju ar kailām pēdām.
Toreiz.
Ar kailām pēdām.

2/22/12 12:35 am

sākuma sajūta.
kaut kur ir jābūt arī beigām.
Es atkal nokavēju.
starpreisus starp šīm divām gala stacijām.

2/21/12 10:50 pm

Dzīvot daudzās paralēlās pasaulēs, redzēt kā nebijuši mirkļi turpina pastāvēt kaut kur paralēli.
Ai, bet viss jau notiek un nenotiek reizē. Atstājot ar neko un visu. Katru savā rokā. Svari. Kur ir līdzsvars.
Nedomāt. Vārdi. Skan. Domās. Tavās. Manās. Es aizmirstu sākumu. Tu raudi. Radi.

Bezgalība.
Nebūtība.
pastāsti man
kas ir.
starp
šīm rindiņām.

2/20/12 10:23 am

Ai, nu.

2/16/12 08:00 pm

Mēs iekāpjam katrs savos vilcienos
un elpa kā vilcieni
vilcieni kā elpa
un elpas vilcieni
katram savējie.

2/15/12 10:05 am

Nu, jā. Interesanti. Tik ļoti random nav bijis sen.
Pa nakti uzkrātā enerģija ražīgai darba dienai - 1%
nu bet es esmu tur kur man vajadzētu būt. Un, nē, tā nav gulta.

2/13/12 12:30 pm

Sūdīgi ir zināt, kā tas ir, kad tevī ir pilnīgs tukšums.( sajūtas jau nav nekādas). Bet kaut kādām mirklī nāk tā apziņa.
It kā jau jau saka, ka problēmas atzīšana ir pirmais solis, lai kaut ko labotu. Nezinu. A ko darīt tālāk? Nepietiek jau tikai zināt.
Laikam jāsāk turēties pie kaut kāda režīma. Bet es negribu atkal ieslīgt kaut kādās galējībās. Kur lai atrod līdzsvaru?
Braucu uz skolu, atkal jau puspasauli nokavējusi. Negribu ne ar vienu runāt. Ja kāds man iedotu 100% garantiju, ka man izdosies tas kas ir iesākts, es to izdarītu. Bet iedot varu tikai es pati un darīt arī. Jādara. Bet nekad jau nekas nesanāk līdz galam. Un tomēr es katru reizi muļķīgi ceru, ka sanāks. Sīkumi! Sīkumī! Jāsāk ar tiem.
Nu ko, priecājieties par manām problēmām un aizmirstiet par savējām.

2/12/12 08:30 pm

Kur cilvēkiem rodas tieksme precēties? Atkal draugos visādas galerijas un tā. Un vispār tas jau ir viens no nerakstītajiem priekšnosacījumiem veiksmīga cilvēka dzīvē. Māja, darbs, karjera un sieva/vīrs.
Nezinu. It kā jau es nojaušu un saprotu to vēlmi, bet vai loģiski domājot tiešām ir vajadzīgs likt ķīlā savu dzīvi, lai dalītu to ar kādu citu, ja ir zināms, ka lielākā daļa laulību ir neizdevušās. Cilvēki taču var vienkārši dzīvot kopā un kad tā vairāk nevar, katrs aiziet uz savu pusi, un tad nav jāčakarējās ar visām šķiršanās lietām utt.

Bet dzīvot kopā jau skaitās savādāk. Ai, nu es nesaprotu un reizē saprotu. Tā ir tāda instinktīva vēlme pie kaut kā ķerties.

1/31/12 05:04 am

es gribētu būt jūra
bet esmu aizaudzis purvs
un savas mājas jūs necelsiet virs manis
un negrimsiet kā pieklātos grimt
es gribētu būt jūra
bet esmu aizaudzis purvs

1/25/12 11:20 pm

Brālis man rāda "awesome lietas" kā viņš man pats saka un vispār forši, pavadām un plānojam uz priekšu quality time together. Ir un būs jauki. Mani mīļie un foršie cilvēki un radinieki. ehh. Kaut kādi neparasti prieka un mīlestības uzplūdi.

1/25/12 05:54 pm

Zini kāda problēma ir ar šādām klabēm un vispār dienasgrāmatām - publiskajās bieži vien tiek pateikts pārāk maz, lai tiešām izliktu savas emocijas, bet privātajās atkal tiek pateikts pārāk daudz, lai tas viss neizklausītos pēc kaut kā pavisam un galīgi bērnišķīgi stulba.

Tā nu tas reiz ir.

šodien noskatījos filmu - The Beaver. Nevaru vēl īsti pateikt kādas ir galīgā emociju kopa pēc tās, bet šīs dienas gaitā + filma, + citu cilvēku pūķgada apņemšanās, + manis pašas iesāktais, īpaši ne ar ko nesaistītais un kalendārā ar sarkanu krāsu neiezīmējamais projekts "Bezjēdzīgā laika patēriņa samazināšana" atkal rada to nepieciešamo iespaidu, ka vajag kaut ko darīt. Izlikt idejas, nenogremdēt to visu nepadarīto darbu okeānos.

Aizdomas, ka es varētu būt slēpts piromāns. Minimālos apmēros. Bet, jā, patīk.

Ai, smieklīgi kaut ko apņemties. Tādēļ, es neapņemos, es tagad vienkārši eju un daru.

jkshafkjklanvcl.s,fk

1/23/12 07:38 pm

Gribās Fantu.

1/21/12 01:23 pm

Zibziņas sūtu meitenei no sirds
pa tiešo centrāli
aiziet mani klusie signāli
tieši tavā pilnajā sirds pastkastē.



Kaut kādi murgi, eh. Nemāku pateikt.

1/17/12 11:15 pm

Un es jūtu sevī to enerģiju, to no kuras rodas idejas.
Un sajūta ir mazliet pārpasaulīga. tuva ideju pirmsākumiem.
Tā es šodien jūtu.
Tags:

1/17/12 12:48 am

Es esmu sačakarējusi visu savu dzīvi, tā pat vien - neko nedarot.

Viss. Jāsāk no jauna.

1/9/12 04:10 pm

Man draudzenei esot akmeņa sirds
vai dažreiz stikla auduma terpentīna
Es vakar izgriezu sev vienu no papīra.
Kaut kā šī spēlīte nestrādā
Laikam aizmirsu izgriezt pareizo sākuma pogu.

1/9/12 04:07 pm - Sāp.

ne jau par cilvēkiem un vīniem
ko mēs garšojām un dzērām
bet par tavu nolādēto vienpaša sirdi
kas atkal manu pabērna dvēseli pieraksta pasaules bāreņu rindai.
Powered by Sviesta Ciba