manas vecās, mīļotās ļaunās domas
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Thursday, November 19th, 2009

    Time Event
    10:35a
    Pārdomājot vakardienu...
    Tā nu laikam būs sanācis, ka valsts prezidenta uzrunas laikā būšu skatījusies Misteru Bīnu, bet salūta laikā - filmu par zombijiem. Kaut kā simboliski...
    10:38a
    PLACEBO
    Mani tā par velti paķēra uz PLACEBO koncertu, un es tā arī aizgāju. Bija interesanti no tāda viedokļa, ka biļetes bija uz sēdvietām, ko arī izmantoju. Tā kā neesmu nekāds šīs grupas fans, tad sēdēju, skatījos un domāju. Koncerts patika, - visi strādā, ir savās vietās un pilda savu uzdevumu. Ir izdomāts, kā aizpildīt pauzi starp iesildītājgrupu un īsto konci. Jauki!!
    Bet tikai interesanti, kā tas ir - radīt dziesmu, mūziku, no savas sirds, no savas pārliecības, noslēgt līgumu ar milzīgu ierakstu kompāniju un braukt lielā koncertturnejā, uzstāties pūļa priekšā, dot darbu daudziem skaņu tehniķiem un visādam tādam personālam, un kaut kur pa visu - mēģināt radīt nākošās dziesmas?? Tāds pašas vai savādākas, kā tās, kuras dziedi, bet vismaz tik pat pārdodamas, lai ierakstu kompānija nesāk dusmoties, un gan jau tādas, kas arī būtu no sirds, lai pašam nebūtu kauns dziedāt, bet pie reizes arī tādas, lai varētu braukt nākošā koncertturnejā un dot darbu skaņu tehniķiem un daudziem citiem cilvēkiem, kam jābaro savi bērni. Protams, skatuvei piemīt kaut kas īpašs. Tā dod enerģiju. Tā dod pa smadzenēm. Bet kā tas ir, ja nemaz negribas dziedāt/spēlēt, bet līgums ir noslēgts un jābrauc?? Man sametās viņu žēl, man likās, labāk būtu, ja viņi varētu rakstīt dziesmas, vakarā dzert alu, vai ko nu kurš dzer, un izdomāt, o, davai nākošnedēļ braucam padziedāt uz Rīgu?? Un aizbraukt un padziedāt, pastaigāt pa pilsētu, un braukt mājās dzert alu, vai ko kurš dzer. Nu jā, bet dzīve ir dzīve...
    Ja es būtu fane, es tik tālu neaizdomātos. Es gribētu redzēt/dzirdēt, un man būtu vienalga, kā tas top. Es dabūtu pa samdzenēm savu adrenalīnu un endorfīnu devu, lēkātu, dziedātu līdzi un justos laimīga. Sanāk, ka fani ir nežēlīgi.
    Paradoks...
    2:38p
    Vēl aizdomājos par komiksiem...
    Komiksi taču ir tās bildītes ar tekstiem, sazīmētas viena aiz otras, tā, lai sanāktu sakarīgs stāstiņš? Es tā pie sevis nodomāju, ka "Krustaceļš" katoļu baznīcās arī tāds komiks sanāk, tikai teksts nav klāt pierakstīts, bet dziesmu/lūgšanu grāmatās.
    3:52p
    Es jau noteikti vien neesmu vienīgā, kas to ir iedomājusies...
    Pēdējā laika romānos bieži vien tiek minēts, ka konkrētā brīdī skanēja kādas konkrētas grupas kāda konkrēta dziesma. Tad es tā iedomājos, ak varētu izdot grāmatu kopā ar tās "skaņu celiņu" - mūziku, kūru klausīties lasīšanas laikā, vai uzlikt kādu konkrētu dziesmu lasot kādu konkrētu nodaļu. Nu, kaut kā tā...

    << Previous Day 2009/11/19
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba