mena

martcore @ 12:37pm: šodien pirmoreiz dzīvē apmeklēju narkologu (darbam nepieciešams)
man agrāk likās, ka narkologs pats ir kaut kāds narkomāns
bet nē, tāds solīds kungs ap gadiem 50
teicams uzvalka ansamblis
nezkāpēc manī tas izraisīja vēl lielākas aizdomas

vakardiena @ 10:36am: Nu jau ir pagājuši 6 mēneši, kopš mēģinu atsākt lietot alkoholu. Jāsaka, ka nekas no nelietošanas daudz nav mainījies, joprojām pēc sociālām situācijām ir kauns par to, ko esmu pateikusi, joprojām ir sajūta, ka dzīvoju kaut kā nepareizi. Fiziski arī nekādu lielu izmaiņu nav, izņemto to, ka nav paģiru. Nejūtu ne vairāk, ne mazāk kā agrāk. Šis ir a bit underwhelming. Bet tā jau, protams, prieks, nav gan īsti noformulēts sev galvā par ko ir prieks.
Citās ziņās, jūnijā klausīšos Garbage, Skunk Anansie un Florenci dzīvajā. Bez maz varētu braukt un dzīvot UK 2 nedēļas no viena koncerta līdz otram, pievākt vēl klāt Luvcat un dzīvot no svaiga gaisa, jo mīlestība un nauda baigi kārtīs nerādās.
Es jūtos labi un slikti vienlaicīgi. Nobijusies un cerīga. Ne ka ceru uz kaut ko, bet nākotnē ir notikumi, kurus es gaidu.
Miss you

punkts @ 10:56am: ja tā ira mēle, tā ir cita mēle. ja es cepu mēli, tā ir mana mēle. ļeņins, 2025

tas materiāls ir dūmakains. kaut kur blakus ir gabals ar mizu. gaidu pie televizora, kad man atvedīs substack. pagrieziens, ko paņēmi, ir pazudis. priekšā saliktas vairākas bildes, uz tām tu negribi skatīties un aizmirsti. slava ir graujoša, tu lasi. ekrāna placenta, nu nevar tur neko saskatīt. notīrīt arī nevar, jo tu neej pret dabu. tas ir sastāviņš, kas piebraucis priekšā logam. vai nu jāgaida saraksts, vai jāveras matētā burkā. burka ir kļuvusi par daļu no sejas kā fiksīvs maskas gabals. sejai priekšā ir saliktas garlikas. tu esi iespundēts plauktu noliktavā, turklāt ar seju cieši klāt tām burkām uz tiem plauktiem. skatiens nav tas, kas var pakustināt ķermeni. skatiens ir atkarīgs no ķermeņa, viņš gaida, viņš tikai grib redzēt, bet ķermenis ir uzkarināts uz sevis vērošanas fiksīviem. skatienam jāiemācās kustināt lietas. vismaz tiktāl, lai varētu pastumt malā tāfeli. vai skatiens ir stiprs un to spēj? viņam jau sāk veidoties atvilktnes, kur tas jau kādreiz kaut ko noglabāja, kas noderēs, kad atvilktņu vēl nebija. ja skatienam dod laiku, viņš to spēs, jo viņš nevar raudzīties miglu bildē. sastāvējušos strāvojumu pakotne, kā plakāts, kā tapete. tikai kāpēc tas viss ir tik tuvu sejai? kur ir distance? skatiens grib strādāt, bet prāts nogurst. atstāj viņu vienu, un viņš redzēs. citi jau redz. mēs palikām tur, kur mums neiedeva. un tagad tas nāk vāliem un nesaprotams. fiksītis ir priekšā, un dari, ko tu gribi.

klibaa_egle, posting in pajautaa @ 9:53am: Taksis no rīta
Kāds ir nesen braucis agri no rīta uz lidostu ar Bolt, vai ir gana daudzi pieejami? Man ir izlidošana 6:45, lidostā vajadzētu būt kādu vismaz stundu iepriekš, izbraukšana no Maskačkas, vai kādos 5os no rīta Bolti būs?

UPD: Liels paldies par atbildēm! Beigās atklāju, ka pie pašas lidostas esošās viesnīcas ir tikai kādus 10-15 EUR dārgākas nekā iepriekš rezervēts Bolta brauciens, tad nu nolēmu maksimizēt miegu un minimizēt agrā rīta stresu par takša ierašanos un nobukoju naktsmājas tur, pirms tam vakarā aizvizinoties ar RS.

fjokla @ 7:09am: agrāk bij tā, ka, atkūlusies Rēzeknē no Rīgas. atkritu kaut kur zālītē un ķēru kaifu no mierīgā apkārtnes rituma. Tagad mans izbauciens no vigvama izvērtās svētās šausmās, visur kāds kustās, visur rūc, dubļauns un fūres un autobusi. un kāaaa smiiird. Fui. Interesanti, kā Rīgā būtu, pēc šitik ilga pārtraukuma, zvans ātrajiem, laikam.
Toties izbraukt Dagdā gan man patīk, viens krustojums, divi ziņojumdēļi, maršē viens pats tāds svarīgs, pa baltām taciņām un nevainīgu komfortzonu. Jā, mans iekšupvērstais eksperiments, redzēs, bet, ja biznesa ideja pusgada laikā nedzims, būs vien jāvirzas atpakaļ, ko gan tagad grūti tagad iedomāties.
Nebūtu man Baltā Dāma, smallām kaitēm, proti, izteikti vāru urīnpūsli, varētu izmēģināt socializēšanās ekspresi. Bet māja jākurina un, godīgsdakot, pašai auksts. tāka jāmēģina vien nesajukt prātā bez socializēšanās un jāgaida pavasaris. Kad strādāju autobusfirmā, uz Krievijas robežaws ieputināja autobusu, kāds operators, kuru, starp citu, tā arī neatkoda, uz pasažieru satraukto jautājumu, ko mums tagad darīt, bija tā arī atbildējis, gaidiet pavasari. Oi, skandāls liels, ar visu televīziju bija. Vārdu sakot, turpinu savu trimdas ceļojumu iekšup, moš kaut kas interesants tur vēl ir palicis.

dienasgramata, posting in pajautaa @ 2:19pm: Vai kāds ir veicis pētījumu, lai noskaidrotu garšīgāko kebabu Rīgā? Es domāju - "kebabu uz šķīvja" ar frī un salātiem. Vai kaut kur vēl taisa kebabu ar pašceptu pitas maizi?
Protams, viss mainās un uz slikto pusi, pirms gadiem desmit es būtu teicis FoodBox uz Pumpura/Antonijas stūra, pirms pusotra - Sangak Tērbatas ielā, bet vai ir nezūdošas vērtības? Vai šībrīža tops?

martcore @ 11:20am: karoče, ir plāns ieviest saimniecībā aerogrila kungu
šobrīd kompilēju informāciju par zīmoliem un tehniskajām specifikācijām
sliecos uz cosori dual blaze

varbūt arī kādam no jums ir aerogrils?
modelis, pieredze, plusi-mīnusi?
mūsu redakciju interesē viss

honeybee @ 7:09am: Biedri un draugi iekš meditācijas (nu, līmenī "pāris reizes pamēģināju, drausmīgi notizlojos, man ir 10 stāsti par to, kā es esmu tuvākajiem cilvēkiem uzbrēcis "atpisies, es meditēju!" un citi absurdi")

Ko jūs darāt, ja meditācijas laikā galvā lien nevis parastā huiņa, bet doma, kas patiešām atbild uz galvenajiem jautājumiem no negaidīta leņķa un potenciāli var dramatiski uzlabot jūsu dzīvi tuvāko nedēļu/mēnešu laikā? Palaidiet vaļā kā mākonīti, vai fak meditāciju, jāpiefiksē?