manas vecās, mīļotās ļaunās domas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, February 9th, 2009
| Time |
Event |
| 10:41a |
Aizmukšanas sindroms
Mums abiem ar vīru ir kaut kāds "aizmukšanas sindroms", vai. Gribas braukt prom, prom, prom... Man, kā mierīgākam cilvēkam, velmes sniedzas tikai līdz Latvijas laukiem, bet vīram, kā jau cilvēkam ar plašāku pasaulskatījumu un maksimālistam - uz citu valsti.
Bet mēs abi esam inerti cilvēki, un sēžam, kā sēdējuši.
Bet ik pa laikam tā sajūta, tās domas ir, ka te ir slikti, un, ka jāmūk. Un es domāju, kas tas ir?? Gļēvulība, nogurums, nespēja savest kārtibā "te un tagad" dzīvi, "tur aiz mākoņiem ir saule", vai "ziemeļmeita" sindroms?? Latviešiem ir tāds teiciens, ka no vilka mūk, lācim uzskrien. Bet ko nu no tiem latviešiem var zināt, viņi jau tāda vilkaču un raganu zeme bijusi (ir?), dzied dzismiņas, bet varbūt buramvārdus, pārnestās un simboliskās, bet īstenībā ļoti tiešās nozīmēs.
Bet man tomēr ir sajūta, ka viss ir jāsaved kārtībā, un tikai tad var mukt. Tad tas būs godīgi, un ar apziņu, ka arī TUR, būs kārtībā, jo ES TO VARU, - savest savu dzīvi kārtībā. Bet tad jau zudīs jēga mukt. Bet varbūt tad būs "jāmeklē", nevis "jāmūk"... Kas lai zin, šobrīd es zinu, ka es mukšu, nevis meklēšu, un mukšu no sevis.
Skauž man skauģis, bur man burvis,
Nevar mani sapostīt:
Dieviņš taisa zelta sētu,
Apkārt manu augumiņu. | | 12:05p |
Veltījums vissām biroju meitenēm, un ne tikai
Fabrikas meitenes dziesma
Ak, lakstīgala, nedziedi
Pie mana loga sērīgi,
Man rītu agri jāceļas,
Sirds kūst man vienās žēlabās,
Sirds tavām dziesmām līdzi kūst,
Kā viņas līst un rimst, un plūst.
Man rītu agri jāceļas,
Man saules nau tais istabās,
Tur putekļi, tur lampas kūp,
Tur lēni mana dzīve drūp,
Tur lēni, tā kā pulkstens sit,
Man velkas stundas sešpadsmit.
Tu šūposies vēl saskaņās
Līdz rītam, kad man jāceļas,
Tev birzē ritēs rasas zelts,
Man vecais slogs būs plecos velts -
Ak, lakstīgala, nedziedi
Pie mana loga sērīgi!
Rainis "Tālas noskaņas zilā vakarā". | | 10:57p |
Nacionālais vēstures muzejs
6. februāra "Kultūras dienā" 2. lpp ir informācija, ka Nacionālais vēstures muzejs "aicina uz muzeja speciālistu sagatavotajiem priekšlasījumiem un tematiskajām ekskursijām ekspozīcijā...
Latvijas arheoloģija (15. feb), Rīga Napoleona laikā ( 28.feb), Tautastērpi latvijas novados ( 21. marts) Skolēnu formas 19./20 gs mijā (28.martā), tematiskā ekskursija Naudas vēsture Latvijā (29. marts).u.c. Informācija par lasījumu un tematisko ekskursiju pilnu programmu: www.history-museum.lv "
Izšņakarēju visu to lapu, - neredzu nekur informāciju par tādiem lasījumiem.
Lasu to buramo vārdu grāmatu. Pagaidām tur, cik es tā saprotu, pa lielākai tiesai ir atreferētas visādas 16-17.gs. Latvijā dokumentētās raganu prāvas. Cik var saprast, pieraksti veikti vāciski, bet autors tos atstāsta tulkojot, viņprāt svarīgāko (buramās formulas) - atstājis kā ir. Brīžiem neko nevar saprast, jo pierakstīts it kā latviski, bet vācu burtiem, vai rakstībā. Es pat nezinu, kā tādu rakstību sauc...
Vispār, tajā laikā briesmīgi bijis, lopi krituši, tiem vēderā čūskas bijušas, raža neaugusi, visādi matu tārpi, un asinskaites ļaudīm metušās, bērni dzumuši nedzīvi, vai ar aknām un plaušām uz āru, utt. Un pie vainas vinmēr bijis kāds kaimiņš, kas nelabi nolādējis, ne tā paskatījies, kaut kur kaut ko aizmirsi, pirms trim dienām, pirms gada, vai pirms septiņiem gadiem, vai trīspadsmit. Par sodu cilvēki dedzināti, pērti, siekstā likti. Viena zemniece apgalvo, ka viņai melnu gaili nokaut un 10 reizes lūgšanu nosakitīt ieteicis pats mācītājs. Vēl cita "... lūgusi arī mācītāju, lai tas 3 svētdienas no kanceles Dievu lūdz, ja viņa būtu burve, lai tas neļauj vairs citu gadu dzīvot, ko tas arī darījis. Nu jau esot trešais gads, un viņa vēl dzīvojot." Divi viens otru tā apber ar apvainojumiem, ka tiesai laikam beigās apnīk, liek vienam otru nopērt un viss.
1692. gads un kāds onkuls saka, ka ir vilkatis. Bet vilkači ir Dieva suņi. Burvji un velni visu svētību uz elli prom nesot, bet vilkači - nes atpakaļ. Ja viņi neatzagtu velnam svētību, tā pazustu pasaulei.
Kas man interesanti - par cimdiem. Minēts, ka kā atlīdzība zīlniekm par ārstēšanu citreiz doti pat līdz 20 cimdu pāri, kādam nabagam par kaitēšanu iedota nauda un 2 cimdu pāri, un vēl vienai Babi dots cimdu pāris uz ziedota aita viņas dievam.
It kā taču visi zinām, ka latviešiem tradīcija kāzās dāvināt viesiem cimdus. Tjipa, meita nemaz nevar iziet pie vīra, ja nav savi 200 - 300 cimdu paŗi noadīti.
Un te - cimdi doti kā atlīdzība par kaut ko.
VAI VARĒTU BŪT, KA CIMDI - SAVA VEIDA NAUDA?? |
|