sēžu pie galda. viss nokrauts, pārkrauts ar filozofiju. Atkal Platons un Aristotelis, viens ideālists, otrs materiālists. tikmēr Konča ērti iekārtojusies man uz kakla un ik pa brīdim atgriež mani realiātē iekožot ausī. cenšos ieskadrot, ka tas nav smieklīgi, bet likt viņu zemē nav vērts, jo pašai būs tikai sāpīgāk, kad viņa momentāni rāpsies atpakaļ augšā pa manu muguru, dziļi ielaižot katru nadziņu. zvērs!