gribas būt labākai. visās jomās, bet tas izraisa tikai to, ka visu tveru un daru tikai pa daļai, jo nekad nevar būt ideāls it visā. protams, ka šī fakta skaidra apzināšanās neplacina vēlmi, un viss turpina iet savu nepilnīgo gaitu. sanāk vien tāds - šur tur it ne kur groziņā zem galda. bet man lietas ir vieglāk darīt visas kopā, jo tad mistiskā veidā arī varu visu paspēt un izdarīt labāk, kā atlicinot krietnu laiku kaut kam vienam, jo vairāk laika, jo mazāk izdaru (pēdējā vai jau pēc pēdējā brīža sindroms).