lai arī ārā viss ir zaļš, esmu balta. tas nenozīmē, ka tīra un sakārtota, bet gan tukša, balta lapa. nevaru sevi piepildīt. tiešam, kāda jēga no gudrības, ja nemāki dalīties ar savām zināšanām, ja nemāki izteikties. tas ir tas pats, kas būt muļķim. tātad esmu muļķe.
nemitīgi uzņemu jaunu informāciju, galvā rotē mežonīgs klāsts ar idejām, tēzēm, prātojumiem, bet nespēju izdot ārā. jēga nekāda. iekšā ir, nevis viens spainītis, kas piepildīts, bet gan n-tie trauciņi, kas pildīti ar pienu, bet nejēdzība ir tā, ka piens ātri saskāpst un kļūst nelietojams, noslāņojas. cerība, ka spēšu savus krājumus kādreiz pienācīgi iztērēt un atdzīvināt veco suslu.