nu, ja citādi nevar, tad "ar kāju uz pasauli durvis vērt..."

nav labi uz galda turēt blakus kafijas krūzi un trauciņu ar ūdeni, kur iemerkt otas. šorīt jau vairākas reizes esmu gandrīz padzērusies krāsaino ūdeni un iemetusi otas kafijā.
pagaidām pēdējā brīdī attopos un piefiksēju, ko grasos darīt, bet diez cik ilgi?

šķiet, ka tikko pabeidzu mālējumu, ar ko jau 3 mēnešus periodiski darbojos. pirmo reizi tik ilgi. parasti man vienkarši trūkst pacietības ap vienu darbu tik ilgi ņemties. ātri apnīk un gribas ķerties pie nākošās idejas.
droši vien tāpēc, ka tas bija domāts kādam.
skatos un vienalga kaut kas vēl nedod mieru..

šodien uzsāku sarkasti dr.lv ar savu krustmāti, kas šobrīd dzīvo Anglijā. pārcēlušies ar visu lielo ģimeni tur, un šķiet, ka beidzot dzīvo labi un finansiāli ir nodrošināti. stāsta, ka Anglijā arī ir jūtama ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Jelgavā skaisti putina.

p.s. jābrauc uz laukiem

brauksim meklēt sniegu, lai iepriecinātu savus dēļus, un, protams, arī sevi :D