lai arī brīvdienas šoreiz izvērtās mierīgas, tomēr ne mazāk patīkamas. labi, ka otru ģimeni (draugus) varam izvēlēties paši.
6dien ap kādiem sešiem beidzot visi četri izčammājāmies ārā no savām ligzdiņām un devāmies Ložmetējkalna virzienā. tā kā bija tumšs, nedaudz nomaldījāmies, bet tad strādīgie mežcirtēji palīdzēja ar norādēm. pa ceļam vēl apstājāmies, lai tumsā meža vidū kārtīgi izārdītos pa sniegu ierakumos. piku cīņas bija ne pa jokam, jo katrs centās kā nu mācēja līst, lavīties un pēkšņi uzbrukt. kādreiz gan tur patiešām notikušas cīņas uz dzīvību un nāvi.. (kad par to tur tumsā atcerējos, pārņēma dīvainas sajūtas).
lai arī izmirkuši un nosaluši, tomēr galu galā arī tikām līdz pašam Ložmetējkalna koka tornim. uzkāpām augšā un dzērām termusā līdzpaņemto tēju. dziedājām dziesmas. pavisam savādākas, varbūt nekā pieklātos, nebija nekādas "divdūjiņas gaisā skrēja". kaut gan tas varētu būt ļoti interesanti.
vakara noslēgums bija pie manis, ar lielās un garšīgās picas cepšanu, bilžu skatīšanos, nelielu ilgošanos pēc sniega, un lokanības/izturības pārbaudi twisterā. ārprāc! tā sen nebiju smējusies.
diemžēl no rīta pamodos un secināju, ka fočuks uztaisījis gļuku un twister bildes izdzēsis. žēl, jo pozas sabildētas tur bija unikālas.