es šonakt sapņoju, ka ir sācies karš. mana ģimene bija sagūstīta un šķiet, ka es arī uz kādu brīdi. notikumi bija sadalīti pa kadriem, jo vienu brīdi laikam attapos, ka esmu atraisījusi striķi no rokām un kaut kur lavījos. es redzēju, kā daudzus nogalina.. centos glābt savu ģimeni, šķiet, ka nozagu ieročus un šāvu uz gūstītājiem. katrā ziņā pamodos ar šausmām un nodomāju - labi, ka tas bija tikai sapnis. sajūtas un skati bija tik īsti, patiesi. bailes un naids reizē.
labi, ka nākamais sapnis bija krietni jaukāks un no šā atceros tikai kadrējumus.

NU! ļoti, ļoti nepatīk tas atkusnis ārā. rīt bija plāns doties uz Tērveti šļūkt ar bļodu, plēvēm, uztaisīt jumpiņu snovam un palēkāt. šī beidzot ir normālākā ziem trīs gadu laikā un negribu to laizt prom. snow must be!

es lepojos ar savu mammu, jo viņa atmetusi smēķēšanu. ilgi centās, bet nemitīgi piedzīvoja niķu fiasko, bet tad kādu rītu pamodās un secināja, ka viņai vairs vienkārši negribās cigareti. esot pēc pāris dienām pamēģinājusi uzsmēķēt un pēc tam pati uz sevi pukojusies, kāpēc, jo garša mutē pretīga, nemaz vēlmes nebija, tikai ieradums. tagad gan pati atzīst, ka apetīte gigantiska. iespējams mana smalciņā mamma drīz vairs tāda nebūs, teica, ka jau tagad jūt, ka svars pieaudzis. un tagad ziemā laukos arī vairs nav lielās skriešanas, taču esmu pārliecināta, ka vasarā viņa visu uzaudzēto nodzīs, jo vienkārši pat nespēju iedomāties savu mammu apaļīgu, visu mūžu viņa ir bijusi tieva.

bet es.. esmu lepna un laimīga.

tikko last.fm sāka skanēt šī beach boys pozitīvā dziesma. uzreiz prāts priecīgāks. iesaku