vakar man par lielu pārsteigumu bijušais draugs uzaicināja draugiem.lv. pagājuši jau vairāk kā 3 gadi, rētām vajadzētu būt ne tikai aplaizītām, bet arī sadzijušām. laiks dziedē un daudz, ko liek aizmirst, no emocijām vairs nav ne miņas, palikusi tikai maza apjausma, fakts, kas ir justs konkrētā situācijā. tagad domāju, vai rakstīt vēstuli, bet nezinu, ko teikt. gribētos pateikt, ka toreiz tas laiks, ko pavadījām kopā man daudz nozīmēja un ne par ko to nevēlētos mainīt vai izdzēst no savas pagātnes, tāpat zinu, ka rīkojos pareizi neturpinot attiecības ilgāk. vēlāk būtu tikai grūtāk tās izbeigt.
ilgi pēc tam mocījos ar pārmetumiem par sekām, ko izsauca šo attiecību pārtraukšana. vainojo sevi par to, kā cilvēks pārvērtās, bet katrs jau pats izvēlas ceļu.