rīts. blakus nolikta kūpoša kafijas krūzīte. viens, un tā tiek pārāk ātri iztukšota. skats pa logu patīkams un vēsais gaiss, kas plūst pa to, tāpat. doma kaut kur skraida, nepieķerdamās, nepalikdamas atmiņā. piezemēts lidojums, cenšoties izvairīties no jebkā, kas parautu atpakaļ no tā centimetra virs zemes. tikko nonācu pie domas, ka jāiet skriet, kādu laiku tas nav darīts un spirdzinošais vējš, kas sitīsies sejā varbūt ir tieši tas, kas pietrūkst.