atkal negulēta nakts, par laimi no rīta nepietika kartē naudas enerģijas dzēriena iegādei. Pat kafiju vēl neesmu izdzērusi, taču gandarījums par padarīto ir daudz lielāks par nespēku.

vakardienas secinājums - vislabāk jūtos ar otu vai fotoaparātu rokās, vēl nevar aizmirst brīvību uz deju grīdas. Pēdējais hroniski pietrūkst. nepārtraukti mierinu sevi ar domu, ka vēl tikai 2vas nedēļas, un tad jau varēs pagulēt vairāk par trīs vai četrām stundām, un atpūsties. atzīšos, ka man ļoti sevī patīk tas, ka par spīti nespēkam, nogurumam, miega badam un saspringtajai ikdienai, tomēr nezaudēju pozitīvismu un niķīgumam napakļaujos :) tāpēc smaidam :)

tagad gan gribas lamāties. tu domā, ka man ir viegli, domā, ka esmu sajūsmā, ka visu laiku tev kaut kas jāprasa. nebūt nē! ja mācētu, pati visu izdarītu, kā parasti. bet nemāku. un vispār to man nevajag vienai, bet tev arī. bļē!

nomest garu man vajag!!

apnikusi sava pretrunība un konstantās izjūtu maiņas - augšā lejā, augšā lejā. nu, re - gribēju te dziļdomīgi rakstīt, bet tikko sāka skanēt Uncle Fucka un viss! tagad tikai smiekli :)

5dien braukšu uz Sarkasmu, varbūt tur varēšu izlādēties, cerams, ka engine
pievienosies. kopā tas vienmēr izdodas :)

izdomāju, ka nekādu Sutas Balsi, jo, pirmkārt, ļoti dārgi, tāpēc jāatbalsta tie, kas var par mazu naudu salasīt kopā labas grupas, sev nepelnot, bet sniedzot citiem. cepums viņiem no manis.
sutas balss ir pārāk pompoza kļuvusi, bet tās jau, protams, tikai manas domas. man šoreiz vajag kaut ko vienkāršu un dabīgu :)



</span>

ar šo te visu, es uzaudzēšu nenormāli biezu ādu vai arī kļūšu plāna kā pastala. gribas ierausties kādam azotē, lai pasargā, lai atvaira, lai mierina. sāk trūkt spēka, vienmēr būt stiprai.

tu tikai runā un runā, bet man galvā nemitīgi skan:"bļe tu, bļe man, bļe zajibal jau!"