nu, ko ņemam lielo karoti un sākam tos mēslus vākt ārā. pirmie drebuļi ir pāri. jāsāk beidzot skatīties realitātei acīs. vuššā!!

un, ko viņš tagad iedomājas! ka es visu darīšu? nekā, nav pat mazākās vēlēšanās. viņā ģīmi paciest nevaru pat 5 minūtes, kur nu pārgudri neloģiskos spriedumus. ej dirst!
kaut arī man iepriekš bija vairāk vai mazāk vienalga, bet šobrīd ļoti vēlos, saņemt pozitīvu atbildi.
būtu cita attieksme, cits cilvēks, to uztvertu, kā lielu izaicinājumu un soli uz augšu. tagad mana kārta teikt: "man nevajag!"