APŅĒMĪBA, APŅĒMĪBA UN VĒLREIZ APŅĒMĪBA. tam nevajadzēja būt ar lielajiem burtiem, bet man slinkums dzēst un rakstīt no jauna. varbūt, ka tas arī ir īpaši svarīgi. nevarētu teikt, ka sāku jaunu dzīvi. nezinu.

šodien patiešām traka diena, ik pēc pāris minūtēm citas ziņas. nezinu, kas ar mani būs tālāk. šodien uzdrošinājos izdarīt kaut ko tādu, ko nekad neesmu darījusi. paprasīju to, kas man pienākas, to, ko man solīja, bet laikam nevajadzēja, kā nekā, te viss sāk iet dēlī. should i stay or should i go? šeit man ļoti patīk apkārtesošie cilvēki, bet tracina, ka vadības pults ir divu lielu idiotu rokās.

šodien atkal pazvanīja no otras aģentūras, kaut ko atkal vajag. cerams, ka ienāks kāda naudiņa, kas pašreiz ļoti noderētu, jo 6dien izdevās atrast lielisku iespēju no 11.septembra līdz 25. apceļot Barselonu, Porto, Madridi, Parīzi un, lai varētu nokļūt mājās - vēl sanāks paviesoties Dublinā. un tas viss DIVĀM personām tikai 119 ls :):) ātri, ātri jānopērk biļetes!!

un kā šī valsts ar savu kroplo birokrātiju vēl cer noturēt šeit savus iedzīvotājus!! maniem vecākiem šobrīd var atņemt māju! vēl padomju laikā to manas vecmammas brālēns atdeva dāvinājumā viņai, diemžēl pielaida nelielu kļūdu dokumentācijā rakstot, ka māju piešķir dāvinājumā savai māsīcai ... ... un tagad valsts ir piečakarējusies, ka māja nepieder manai vecmammai, jo viņai jāperāda, ka viņa patiešām ir māsīca, ka viņas 1888. gadā dzimusī māte, un viņa 1878. gadā dzimusī māte ir māsas. Trakākais, ka arhīvos nevar atrast brālēna mātes dzimšanas apliecību, kā nekā tikai 1878. gads. Pats brālēns kara laikā aizbrauca uz Ameriku, bet tad pirms kādiem 10mit gadiem vairs neatbildēja uz vēstulēm, kas liek secināt, ka vecums un trīs palikušās lodes viņa ķermenī pievarēja vīru.
Pats kretīniskākais ir tas, ka mans vecvectēvs pats ar savām rokām uzcēla to māju savai ģimenei. Un tagad pastāv iespēja, ka valsts pieprasīs, lai atpērk zemi, jā nevarēs atrast pierādījumus par radniecību. kucisms!