Augstākā izglītība ar katru gadu kļūst arvien dārgāka. Nākamajā mācību gadā daudzās programmās studiju maksa pieaugs pat par vairākiem simtiem latu.
Augstskolas paaugstina studiju maksu, turklāt strauji, un daudziem topošajiem studentiem jādomā, ko studēt un vai to var atļauties.
Gita Rēvele, IZM Augstākās izglītības departamenta direktore: „Šobrīd likums diemžēl neatļauj tieši iejaukties. Ko mēs darām? Mēs aprēķinām studiju vietas bāzes izmaksas, tās ir tikai budžeta vietām. Mēs finansējam budžeta vietas, jo likums saka, ka pārējām vietām pati augstskola var noteikt studiju maksu.”
Topošajiem studentiem šobrīd situācija ir neapskaužama, jo ir ļoti grūti prognozēt, cik liels būs studiju maksas pieaugums.
Uldis Luckāns, Latvijas Studentu apvienības prezidents: „Šobrīd mēs konsultējamies ar juristiem par jautājumu, kā juridiski varētu notikt mehānisms, lai šīs studiju maksas varētu ierobežot. Un tad ir jautājums, vai grozīt tikai atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, vai mēģināt aicināt izveidot atsevišķu regulatoru.”
Lai samaksātu par studijām, daudzi studenti spiesti ņemt kredītus. Šobrīd kredītu paņēmuši aptuveni 49 tūkstoši studentu, un jau tagad daudziem kredīta atmaksa sagādā grūtības.
Jānis Ķirsons, Studiju fonda vadītājs: „Protams, ja aizņemas lielākas summas, tad risks pieaug, jo to atdot arī vajadzēs, maksāt ik mēnesi lielākas summas. Un ne visos gadījumos ienākumi būs pietiekami.”
Pēc Studiju fonda datiem, šobrīd kredītu nemaksātāju ir vairāk nekā divi tūkstoši. Situāciju saasina arī tas, ka šobrīd tiek apšaubīta mācību kvalitāte, ko par tik lielām naudām var iegūt mūsu augstskolās.
Kad pati pirms trīs gadiem uzsāku studijas LU Filoloģijas fakultātē mācību maksa bija 800 LVL, pēc lieliski nokārtotas pirmās sesijas februārī salauzu kāju, tā kā nācās mēnesi gulēt mājās, bija pietiekami daudz laika pārdomām, no kā izrietēja secinājums, ka nav vērts maksāt naudu par studijām, kas neinteresē, kur pasniedzējiem tu esi zemāks par zāli, kur diskusija, kā komunikācija tika noliegta, jo galvenais - visu iezubrīt no galvas, bez kādiem iebildumiem. Tā, kā šāda sausa zubrīšana nav manā gaumē (diemžēl esmu padevies tāds nedaudz radošāks un spītīgāks šmurgulis), tad izstājos. Un turpināšu savus 800 latus maksāt vēl līdz 2011. gadam, un, protams, nav pārsteigums, ka procenti aug mežonīgi, tāpēc no sākotnējā ir uzkāpusi krietna summiņa. Tagad gadā man par mācībām jāmaksā 1200 lati, bet esmu daudz apmierinātāka gan ar kvalitāti, gan attieksi. neesmu tas cilvēks, kas atļauj sev kāpt uz galvas.
Tagad mācību maksa neatšķiras valsts un privāto augstskolu starpā, kaut gan loģiski domājot - valsts daļēji finansē augstskolas, tāpēc mācību maksai vajadzētu būt mazākai nekā privātajās. Praksē tas neparādās.
Un līdz tādai sistēmai kā citur Eiropas Savienībā mēs diez vai nonāksim, jo latvieši jau no laika gala ir cīnītāju tautas, kas jāturpina pierādīt arī mūsdienās. Piemēram, Dānijā studijas ir bezmaksas, un studenti par velti valsts augstskolās var saņemt kvalitatīvu izglītību, kas dod iespēju izglītoties visiem jauniešiem. Arī Anglijas sistēmai nav ne vainas. Lai arī mācību maksa ir augsta, tomēr ņemot kredītu, līgumā paredzēts punkts, ka, ja jaunietis 15 gadus pēc absolvēšanas nepelna gadā vairāk par 15 tūkstošiem mārciņu, tad valsts pilnībā sedz kredītu.
Latvieši, uz kurieni mēs ejam?