„Miers, cik salds tu esi!... Viņš spiež roku uz tavu muti, aizdara tev acis, un tev jāklusē. Klusē un tu nedari nevienam ļaunu! Klusē kā vakars, kā sudrabaina mēneša nakts, un tu būsi svēts, no ļaunās pasaules atšķirts! Esi tik sev, pašam, tas ir, klusē, savā paša dvēselē nogremdējoties! Tavā dvēselē ir viss tas pats, ko tu pie citiem meklē. Kāpēc tu uzbāzies citiem? Topi kā nakts, aizslēgta, nesaprotama citiem, topi kluss!...”