6dien pēc lielās airēšanas Saulkrastos, atbraucot uz Rīgu satikām savus ciemiņus no Vācijas - 3 fantastiski jaunieši. visu nakti sēdējām, runājām un pīpējām ūdenspīpi. pirms tam gan viņi paspēja pazust, jo satikām viņus centrā, bet tā kā paši tikko bijām ar ričukiem, tad sarunājām, ka viņi brauks ar 22. autobusu un kāps Pasta pieturā ārā, kur viņus sagaidīšu. aizbraucu līdz pieturai un secināju, ka autobuss pēdējais kursē 23:00, tas nozīmē, ka viņi nokavēja un nebūs. man telefons uz doto brīdi bija atslēgts, jo rakaris aizmirsa samaksāt. sazvanīt nevaru, paši nezvana. aizbraucu mājās un meklēju kādu lapu, kur no interneta par velti var nosūtīt uz Vācijas numuru ziņu, bet neizdevās. man jau protams stresiņš un domas, ka kaut kas varbūt ir noticis, jo paši nezvana un neziņojas. braucām meklēt un izrādās šie visi trīs sēž norunātajā tikšanās vietā un gada mūs. secinājuši, ka pēdējais autobuss jau aizgājis, sarunājuši ar vēl diviem citiem, ka sametīsies taksim un tikuši veiksmīgi galā, nezvanījuši, jo domājuši, ka tiks pieturā pirmie. Superīgi cilvēki.
Pirmais iespaids parasti arī ir tas pareizākais.