vakar oficiāli nokārtoju sesiju ar video prakses aizstāvēšanu. un tagad ir dīvaina sajūta, kuru ļoti grūti izteikt vārdos, pirmkārt - neticība, ka šis ĻOTI ilgais murgs ir beidzies ar diviem darbiem un skolu katru vakaru, mācībām pa nakti. otrkārt, nav nekādas noslēguma sajūtas, jo parasti pēc ilgām mocībām un cītīga darba ir kaut kāds galarezultāts. mans rezultāts laikam ir brīvība un iespēja gulēt. vakar biju pie lidot apskatīties viņas jauko, mājīgo un saulaino dzīvokli.
bijām ceļā uz mājām, bet tad izdomājām, ka nedaudz vēl ir jāpabraukājās - uzbraucām uz ab dambja, jo tur ar ričuku vēl nebija būts un tad nāca ģeniāla ideja aizbraukt abas televīzijas ēkas apskatīties, jo arī tur neesmu nekad bijusi. pamatskolas laikā gan solīja aizvest ekskursijā, bet kaut kā nesanāca, tāpēc 5dien iešu pati skatīties, kas televīzijas tornī notiek.
atpakaļceļu uz mājām arī izvēlējāmies kaut kādu dīvainu un ne to īsāko - pāri salu tiltam uz Vienības gatvi un tad pa mazām ieliņām uz Āgenskalna priedēm. vakar tāda neslikta ripināšana sanāca - jo no rīta vēl pa veloceliņu uz jūru turp n' atpakaļ. varu palielīties, ka šodien arī aiziešu 3 stundiņas pastrādāt un mīšos peldēties uz jūriņu, vakar bija dievīgi labs ūdens, tik silts, ka negribējās iet ārā. vispār peldsezonu atklāju tikai vakar. bet vismaz 4 sienu žurkas bālums ir beidzot aizmālēts ar jauku brūnumu.