Tas marasms beidzot ir nobeigts un varētu it kā sākt atpūsties, bet šodien paredzēts pavisam kaut kas cits. jāstrādā.

vakar pēc sesijas veiksmīgas nokārtošanas ierodoties centrā un pēc tam arī braucot vilcienā uz mājām, satiku daudzus jaukus un sen neredzētus cilvēkus. patīkami.
vēl ievēroju, ka vakar jau pēc 2vām nedēļām ekstremāli minimālā miega, un pēc 3 nakšu hārdkora, spēju koncentrēties tikai uz vienu lietu, sajūta, ka skatītos caur trubu un redzētu tikai to, kas ir priekšā. tāpēc runājot ar kādu, pazuda visa pārējā pasaule - telpa, zeme, cilvēki. mana truba to nerādīja.
ja, kaut ko darīju, tad paralēli, nevarēju, arī klausīties, kur nu vēl koncentrēties uz otru lietu.
protams, vakar tāpat neaizgāju diži ātrāk gulēt, pēc nnormāliem mērogiem, jo vakarā ieradās arčūriņš ar puķītēm, un mans draugs arī beidzot bija priecīgs, jo esot draudzene atgriezusies no kompīša un lapu pasaules. tā nu trijatā kārtējo reizi nosēdējām, līdz vēlai naktij.

es te nesen rakstīju par savu svētku nesvinēšanu, bet vakardiena izvērtās pabaisā murgā, ar skriešanu, pēdējo galu savilkšanu un pēdējo darbu cepšanu, taču esmu visu nokārtojusi perfekti :)